Dzive janodzivo ta lai pašam prieks un kauns citiem stāstīt.! Un ka tu doma? :D

zini,tas varbūt nav kauns,bet kaut kāda neērtības sajūta
kad kāds ierodas negaidīti ciemos,tad ašumā aplaižu skatu riņķi,kas varētu būt labāk
bet ņemot vērā,ka pagaidām dzīvoju vecā lauku mājā,labāk nevar neko gribēt,brīnumi jau notiek,bet ne uzreiz
nu ja Vaira atbrauktu ciemos,tad gan būtu kauns   

Laikam nē - nav vairs tas vecums iespaidoties un kaut kādas īpašibas/īpatnības sevī iepļumpēt (ar saviem sū..iem nevaru tik galā, kur nu vēl svešos) :D. Kas ir 100% - ir cilvēki, ar kuriem komunikācija vai pat blakus būšana var un stipri iespaido manu garastāvokli un mazāku vai ilgāku laiku, zināmā mērā arī uzvedību, reakciju uz dažādām lietām (kā sak" pielīp"). Jā, neapstrīdu, lai cik stiprs "granīts" esi, samērā ilga laika posma pavadīšāna kaut kādā vidē iespaidos, mainīs kaut ko indivīdā (tas, protams, neattiecas uz Čaku Norissu, Tibetas mūkiem, bruņrupučiem -nindzām utt)
Esmu parasts mirstīgais ar visiem izrietošajiem instinktiem, refleksiem utt. un velkos pie "gaišām" personībām un "atgrūžos" no depresīvajiem  - enerģētiskajiem vampīriem -nu nav man liekas assenteņas, nav! :D .

Pavasara tēma - putnu būrīši.

nu es domaaju ka dziive ir kaa seriaals...katru dienu jauna seerija

Nē, jo tikko šāds stariņš dzīvē parādās, tad uzreiz nokļūstu siuācijā, kur parāda, ka neesmu ne ar ko labāks par pārējiem cilvēkiem...

Par to ka netieku pie tā ko gribu :s Lai gan tas ir tik vienkārši izdarāms,, nožēlojami :DDD

Piebilde: Likona - pilnībā piekrītu :D

Man kauns būt kautrīgam,.

Es nekaunos.

kauns pirst sabiedriskas vietas..