Esi kādreiz, ko lūdzis Dievam vai prasījis palīdzību?

Latviešiem ticība vispār ir sava veida zaimošana, ej uz baznīcu lūdz piedošanu par grēkiem, kurus neesi darījis, bet kas lūk gulstas tev līdz ar visiem kariem utt. Izpratne par to, kad un kāpēc jālūdz Dievs, kas tas Dievs īsti ir?
Nejau no naudas daudzuma ko tu iemet ziedojumus attīrīs tavu dvēseli no taviem grēkiem, bet gan spēja labot pasauli dodot citiem smaidu sejā, vai vismaz palīdzot tantiņai pāriet pāri ceļam. Bet nē letiņš jau savu dibenu nepakustinās, lai citam labu darītu.. bet kā kunkstēt un čīkstēt tā pirmais!

Kur bija Dievs kad ar tevi kas notika? Par šito kunkst visi, kad notiek, kas labs neviens jau viņu pat nepiemin, ir tik "Bitīt matos, kā man veicas"

Jā, un ja mani piemeklē veiksme vai piepildās kāda mana kvēla vēlēšanās, tad pateicos Viņam...

Viss ir iespējams... Tagad jau neatceros, bet gan jau esmu prasījis...

Kurš gan to nav darījis...

kad biju maza, dumja un ticēju dievam- jā.

katru dienu - Paldies - paliidzi, dievs

bet je neskaita to, tad nee... neticu dievam, ticu pats sev, saviem speekiem un vareeshanai

Vispār Dievam neticu, bet bezizejas situācijās un tad, kad ir iekšēji tik smagi, ka apzinies, ka vairs jau neviens cits kā TAS tur augšā nevar palīdzēt, tad ir gadījies arī lūgt Dievu. KKāda iekšējā apziņa tomēr saka priekšā, ka tas nav nemaz tik neticami un pārdabiski spēki tomēr pastāv.

Lūgt  un prasīt palīdzību vari saviem draugiem un radiniekiem

Dievs ir Tevī... (varbūt ir varbūt nav grūti spriest :D)

Es domāju, ka apzināti vai neapzināti, bet mēs visi ceram saņemt dieva žēlsirdību!

Jā esmu. un arī pateikusies Viņam esmu.
vēl joprojām laiku pa laikam to daru.

Jā..
Vairākkārt...parasti jau par Viņu gan atceramies izmisuma un bezizejas brīžos, kad vairs nav nekā pie kā pieķerties....   
Es tai skaitā..
Taču,kad biju maza lūdzu viņu ik vakaru.....
Un visspilgtāk atmiņā palicis,kā lūdzu viņam,lai mamma paliktu stāvoklī un viņai piedzimtu trīnīši:)
Man šķiet,ka kādu gadu neatlaidīgi lūdzu viņam to....
Un tā,nu 13gadu vecumā kļuvu par lielo māsu diviem burwīgākajiem dvīņu puikām un tikai gadu vēlāk mazajai peciņai_māsiņai=)
Dabūji ilgi kārots trīnīšus
=)protams arī pateikties pateicos,ik reizi pēc tam,kad esmu saņēmusi to,ko lūdzu:)

Jā , un pēdēja reize bija , kad man līkās , ka es miršu .

jā :)
katru vakaru lūdzu bdievu par labāku nākotni ^^

jaa, esmu..
manupraat, pat pats neticiigaakais cilveeks to kaut reizi ir dariijis.. kaut aiz lielaam, lielaam baileem vai izmisuma.. kvai tad, kad bijis naivs beerns ;)