Esi kadreiz nobijies no sevis spogulj atteelaa??

Āāāā! Atcerējos vienu atgadījumu. Ārprāts, cik tas bija stulbi :DD

krč, aizgājām ar draudzenēm uz vienu klubu, bet tur garderobē ieejot, uzreiz priekšā liels, liels spogulis, un es, lose, piegāju pie tā spoguļa un man tiešām likās, ka tā ir ieeja uz klubu, bet man priekšā visu laiku maisījās un traucēja paiet garām meitene, kura izrādījās, biju es pati, nu, vai nav amorāli?! :DD Es uz vienu pusi, viņa arī uz to pašu :D Ārprāts, es pievērsu visu apkārtējo cilvēku uzmanību, kā arī apsargu, kas skatījās uz manis ar lielām acīm :DD Es pēc tam līdz asarām smējos :DD

Bet reāli nobīties gadījās pavisam nesen, kad netīšām nokrāsoju matus nevis blondus, bet gandrīz brūnus, un katru reizi aiz nepieraduma, ejot garām spogulim noraustījos :D

jap, vienreiz no rīta, aizgāju pie spoguļa un visa seja bija asinīs. nja, pa miegu naktī tecēja asins no deguna. sākumā baigi pārbijos. :|

nē, bet ir gadījies, ka sastopu spoguli vietā, kur nebiju to gaidījusi ieraudzīt (pie kāda ciemos piem) un tad ātri ejot garām liekas, ka tur ir durvis un tām garām iet kāds. tad reizēm pametos atpakaļ, lai paskatītos, kas tur iet un ieraugu ..sevi

Ir gadījies. :D Tik ļoti, ka raudāt gribas        

a es spogulī neskatos

no sevis katru rītu :)

nop.. neesu par sevi tik ljoti augstas domas lai  zinatu kad esmu perfekts un kad drausmigs

es nē bet māsa gan, jo spogulis bija skapī un šī kā tvēra tā sāka aurot , jo kad viņa pieliekusies tā šis ar, kā viņa iztaisnojas - tas ar un viņa tā izbijās ka bailēs neatpazina savu atspulgu

Nu man jā ir gan bijis, vienreiz atnācu agri no tusiņa jau gaišs bija bet visi bija aizmiuši tusā es piecēlos pa kluso uz mājām atnācu, tad iegāju istabā ieslēdzu gaismu un tad tiešām pārbīties varēja, tik šausmīgi izskatījos iszspūrusi nošmulējusies :D bet tas bija sen un vēlāk man nāca smiekli, jo es iedomājos ko nodomāja tie kas redzēja ja redzēja mani  :)

jā vienreiz pat  tas notika vēlu vakarā un tad no tāda skata kandrīz iznāca maza šaizīte..:D

P.s un jā arī gandrīz sirdstrieku ķēru..:D

Nē, esmu pie sava izskata jau pieradusi.

juu bijaam macibaas 4 nedeeljas kalnos, kad apsiijos bija jociiga jusha bardains netiirs smirdiigs un laimiigs

ja no rita kad baigas pagiras tad ir traki!

:D)D)D) neēsi man kāda radiniece? :o~

Nobijusies nē,bet riebjos sev gandrīz vienmēr.

jaa ,tas notiek katru riitu :D

aga - pēc tam kad nedēļu biju augšā no 7 līdz kādiem 1, jo darbs bija no 8.00-24.00

Tā gluži sanācis man nav, bet reizēm nevaru izturēt pati savu acu skatienu! Bail pat ir sameties!