Greizsirdība mēdz būt dažāda?

Greizsirdība - nevis slimīga, bet normāla greizsirdība - šoreiz, domāju, Tev nepiekritīšu. Dabas Māte tā ir iekārtojusi, kad gandrīz jebkura siltasiņu radība , sasniedzot vairotiesspējīgu vecumu (par tjipa vistu kūti nerunāsim, ja!?   Gailis tur min visas pēc kaŗtas un visām viss pofig, gan jau ka pašai arī uzleks ka'du reizi, khmmm, mēs taču neesam.... vai ne!? :) Tad nu doma tāda, ka tas vnk ir iekārtots, kad ja cilvēks ir kopā ar otru cilvēku, pie kam viņiem ir nopietnas attiecības ar sexu (var , iespējams, arī bez , bet tie ir vājprātā reti izņēmumi -tur tjipa veselība vai kas tml), tad ne Viņam ir patīkami, ka otra puse joksās ar citu, ne arī Viņai! Es, piemeŗam , esmu greizsirdīgs - ja man ir Mīļā Būtne, tad man kaut kā ne īpaši priecē, ja jūtu vai kaut kas liecina, ka viņa sāk ,,rīvēties "ar citu! Varbūt kādam patīk - lūdzu - ir grupņikiestādes tjipa svingerklubi, ir iespēja internetā sameklēt džeku, kas veča priekšā izdrātēs mīļo sievu un VISI NO TĀ BŪS LAIMĪGI!? Turpināt? Domāju jau pietiks. ;)
Protams, greizsirdība var būt pārspilēta, kad sieviete/vīrietis nedrīkst uz citu pretēja dzimuma pārstāvi/locekli   pastīties utml.. Kā piemeŗu var minēt - kādā ballītē es biju pietriepies diezgan šķībs ar motorciklistiem, manai trakoti gribējās dejot, es pateicu, no problem  - kaut ka'ds džeks uzaicināja -( tā zolīdi, griežoties arī pie manis (ne jau mani uzlūgt :D )  -Tjipa, vai drīkstu .vai kā tml. ) Un tad viņu uzlūdza arī citi (viņa , starp citu zin, ka man riebjas šlāgeri, bet ne jau tamdēļ viņai būtu jāsēž malā) uttt - un zini - es mierīgi turpināju līdz rīta gaismai ar draugiem pie galda klanīties, dzert un rēkt, viņa šad tad pieslēdzās, iemalkot iekost un atkal aida! dejot! SUPER! Viņa izdejojusies, es ķēmā - un nevienā brīdi man pat ne kripatiņas neienāca prātā tāda doma, ka viņa varētu pat pieļaut, ka kaut kas ne tā...
vsp tas labi nebeidzās... jautrība sita lielu vilni, ka uz r'ta pusi Jaunā Michelin riepa pa 130 ls tika nosvilināta nepilnā minūtē! :D Ehh, labas atmiņas iz jaunības.. :). Ak, jā, par ko ta te bazars?
Zini, kas riebas - riebas un presē smadzeni tad, kad vnk kaut ko slēpj, taisa asbesta seju utt. Ja man sieviete atklāti pasaka , tā un šitā - vsjo - eju prom, ir cits - oki. Ir sāpīgi. Bet Tu cilvēku nepārstāj cienīt!!!

Mazās devās greizsirdība var būt attiecību „sāls”, kas piedod tām garšu, atsvaidzina, ļauj izjust attiecību svarīgumu un uzturēt partnerus „tonusā”. Bet galējās izpausmēs tā rada visai skarbus precedentus – slepkavības uz greizsirdības pamata, emocionālo un fizisko vardarbību, partnera brīvības ierobežošanu.

samīļoju... lieku viņam justies kā VIS, VIS, VIS... labākajam...  galvenais ir nepsihot, bet pievērsties mīļotajam, parādot nevis pasakot to, ka greizsirdībai nav pamata :)

looooooooooooooooooooooooooti.

kā ar kuru puisis.
ir viens kuru nerroju iliekoties ka man visu laiku ir greizsidība uz kko
ar otru vispār kā balodīši dzīvojam
un trešais ir greizsirdīgs ka man ir tik smuku kl.biedri  
jebkurā gadijumā kāds vius laiku ir greizsidīgs.  
bet tā es nēsmu jo zinu ka man nav sāncenšu

Greizsirdība un mīlestība bieži iet roku rokā.Un nevar pateikt,kurā mājā labākas attiecības-kurā greizsirdības ir pārpārēm,vai kurās tās nemaz nav.Manuprāt gan vienā,gan otrā gadījumā greizsirdība ir vajadzīga,taču tai jābūt normas robežās.

Greizsirdība ir vairākslāņaina un enerģiski postoša. Tā var izpausties sākumā viegla , kā balta dūna, lai nopirktu Tavu uzticēšanos, lai pēc tam varētu atsaukties no kontekstā izrautiem vārdiem, uz Tevis paša teikto... tātad balta, tad nāk dzeltena - viltīga un ,ja vajag pieglaimīga, lai Tu pamazām notici, cik daudz Tu esi vērts, cik neatkārtojams Tu esi, tad nāk tumši zila - intelekta krāsa, tiek plānots un analizēt katrs Tavs vārds un solis..., vēlāk brūna - slēptā seksualitāte, kurā ietilpst gan sarkans - kaisle, gan zils- intelekts, gan zaļš -paļāvība un miers.. Tu zaudē modrību. Tad oranžā - dominanse. Pakļaušanas laiks. Pakļāvējs ,šķiet, ir visur, Tu no viņa modrā skatiena netiec vaļā nekur, pat sēžot uz poda... Un tad nāk mena lavīna, kas aptumšo visu, izārda un iznīcina, piesūcina Tevi ar bailēm, nožēlu, mazvērtību... Un kad viss šis spektrs ir neglābjami sajaucies , paliek pāri dubļi, kuros Tu vēl ilgi grimsti, vēl ilgi nespējot atšķirt krāsas... Tad var glābt rozā lietus... Pēc lietus var baudīt varavīksni un cerams , ne tādu kā iepriekšējā.

Es sava zinja pat gribetu lai manejais ir kaut mazliet greizsirdigs,bet neka-viss kakjim zem astes!

Nē, mēs abi dzīvojam tagadnē un izbaudam katru šo otra klātbūtnes mirkli

Tapec ka mes esam viiiiirieshi!