Jā un kamdēļ es to visu jautāju!

Tā ir izvairīšanās no atbildības par pasacīto. Tā ir atbilde, bet ne katram pieņemama.

Ar to nodarbojas cilvēki, kuriem pietrūkst pašiem savas dzīves. Tad, kad viņiem pietrūkst notikumu un satura pašu dzīvē, viņi mēģina ielīst svešā dzīvē, urķēties, kaut ko sameklēt un ieraudzīt to, ko gribētu savā dzīvē.

We livin` to die
Mēs dzīvojam, lai mirtu

piekritu...tas ir tik garlaicigi un naak mieg,bet nedrikst atlsabinaties,briziem parnem sajuta ka tulit nojugsies esot vienatne!!!

Laikam jau tāpēc, ka garšo :D To īstenībā ir grūti izskaidrot, iespējams tāpēc, ka daudziem ir tādas intereses, un šīs darbības dēļ daudz cilvēku t.i. draugi, savācas kopā, ne tikai tie, kas lieto, bet arī tie, kas nelieto... To es sauktu arī par sava veida atslābināšanās veidu, zinu, ka daudzi var nepiekrist, dēļ tā, ka tiem ir citi veidi kā to izdarīt, piemēram, mūzika, sports, grāmatas utt. Karoč, ko tur gari rakstīt, cik personību, tik viedokļu... Dzersim, klausīsimies rocku, pīpēsim zaļo un staigāsim kaili ^_^ (tāds citāts)

varbuut tapeec ka nav drosmes kaa jau zakjim!!!

Ja mēs zinātu, kur nokritīsim, tad paliktu sev apakšā spilventiņu. Boni, neviens tacu nav gaišreģis, lai paredzētu, vai laulība būs laimiga vai nelaimīga...

Tu liki man domāt par Baibu...Par visu ko kopā esam darījušas, kā smējušas un ko izbaudījušas...
Par to kas ir zudis...