Jūs mēdzat sevi mocīt? (skat. pask.)

njaaaa....Ja tā skaitās Sevis mocīšana..
tad Esmu visīstākā Sevis bendētāja....
1)Pat pārāk bieži....Man patīk atgriezties atmiņās...Kas vrb šobrīd uzjundī nostaļģiju un skumjas......bet toreiz bijis Mans labākais laiks
2)jap.......pat esmu taisījusi video ar tādām bildēm...atskatu pagātnē....=)......ar laiku kad nāk jaunas attiecības,utt...tajā atskatos ar smaidu....=))Nekad nespēšu aizmirst nevienu no bijušajiem...Jo viņi katrs atstājuši Savas pēdas Manā sirsniņā+neizsakāmu pieredzi=)
3)arī....beeet tajā pat laikā kad tiek uzplēstas vecās rētas....iekšā rodas sirdsmiers..un ceļās pašapziņa..Jo ik viens no viņiem satiek Mani pēc ilgāka laika..Nespēj ne aci atraut...Un komplimenti birs aumaļām....
nereti iemesls, kad vēlos kādu no viņiem satikt ir tieši tas,ka gribu, lai viņš redz,ko zaudējis.....

nez..kādēļ tā.....beet tādi nu Mēs cilvēki esam...Sevi visvairāk sapinām MĒS Paši....

Fotogrāfija ir tikai viena, sen neesmu skatījis. Ar mūziku uznāk nostaļģija tikai par labām atmiņām, skumjas mani nemoka. Un pa retam satiekot savu bijušo, ir tikai draudzīgas attiecības...

speciāli jau laikam nēē.. Bet gadās bieži vien tā! Un tas tik tiešām grauž... :(

Dažreiz jā.

jā. reizēm uznāk tādi nostaļģiskie brīži kad prasās pēc kkā tāda :)

1) par to muuziku jaa diezgan biezhi.
2) nee jo man nav ne bijushais ne naakoshais
3) nee.

Tas laikam man notiek netiishaam ta sevi pamociit..:)

gadās arī tā :)

njā.. ir tādas reizes... tad kad gribās izraudāties, bet no šodienas vēl biki pietrūkst sāpju

visi mes esam tikai cilveki.....

Tas manir loti aktuaali tagad pat nespeeju aizmirst 3 nedelas ilgu romaanu.Klausos vienu dziesmu jau cik ilgi,un parskatu bildes ,atceros pasmaidu pie sevis.Un besii kad taas domas uzjundii darba pilniigi atsleedzos manis nav.Laikam miileju,bet pati vinu atstaju.

Es to nesauktu par sevis mocīšanu...
Atmiņas, kurās mēdzu iegrimt ir patīkamas un atgriešanās tajās ir bēgšana no realitātes..
atmiņās mēs paslēpjamies no visiem, tās mums liek pasmaidīt...
Un tas, kas bijis ir bijis..
Protams, ir cits variants ja šīs atmiņas pēkšņi tiek pamodinātas arī realitāte un pagātne atgriešas tagadnē, vot tad gan ir jautri...jo tad tiešām notiek cīņā strap sevi un sirdi, starp veselo saprātu un vēlmi...:))

pat parak bieži es viņas klausos - man ir asociatīvā atmiņa - tatad ja vajag bezmaz vai piegriežu sev skabekli tikai ar dziesmām!

Agraak meedzu taa dariit, tagad vairs nee - bijushie ir pagaatnee - neko ne mainiit, ne atgriezt nevar.. Bet taadu dziesmu, kas atgaadina ko patiikamu gan meedzu klausiities vairaakas reizes :)

jaa.. daru to ar dziesmaam, bet vairaak lai nevis sevi saapinaatu bet lai uzostiitu vecaas sajuutas.. :)) peectam ir skaisti, tajaa briidii man gribas raudaat un tas ir skaisti.. viss bijushasi.. aaahh.. daudz patiikama :)

jā, es to daru bieži. Slikts ieradums, es zinu :(

Jā, mēdzu tā darīt.. Kad garīgais jau tā ir čābīgs. Reizēm ir vajadzīgi tādi mirkļi, lai prastu novērtēt tos labos un ar jaunu skatu skatīties nākotnē.

Jā, bet tikai tad, kad viss manī ir tik daudz sakrājies, ka gribas to visu izlikt ārā. Tad gan klausos dziesmas, gan skatos vecās bildes, kuras ir atmiņu pilnas.. Bet tas nav saistībā ar attiecībām, bet gan vairāk par draugiem, kas ir mainījies laika gaitā utt...

Kas attiecas uz mūziku, es to daru diezgan bieži nezinu pat kāpēc un piedevām man ir mazohistiskas tieksmes

1. Neciešu ar ārā klausīties vienu un to pašu mūziku, kaut tur kas.
2. Par slinku lai tur fočenes cilātu
3. Satikt? Nafiga? :D

Visā kopumā laikam nē.. lai gan, atkarīgs no situācijas..