Ja vārdi var aizvainot, tu pasaki, lai izceltu sacītā domu?

Redzi-tāāāāpēc jau ir humors-satīra....mīļvārdiņi un smaidiņi,kas iestarpināti vienmēr dod vēlamo rezultātu....arī ja Tev gribās brēkuļot....un tā vien liekās ka mūsu patiesība ir tāāāā pareizākā...Pieklājīgi izteiktais nepazemo un neaizvaino.Arī precīzi izteikti argumenti,kas ir pierādīti un neapgāžami...Hmmm-apmēram tā. /rupjības un matuškas vārdi ir savas necivilizētības izrādīšana/....

Vienmēr visu pasaku tā, lai mani saprastu ar pirmo reizi. Ja pēcāk apdomājos un saprotu (vai redzu), ka cilvēks visu ir sapratis kā vajag, bet jūtas aizvainots, tad skatos pēc situācijas - ja ir nepieciešamība atvainoties, tad daru to, ja cilvēks to patiesi bija pelnījis, tad sirdsapziņas pārmetumos nemokos.

a kā lai ieskaidro cirvim, ak tā būs labāk un pareizāk? salīdzinājumi ir vajadzīgi! Labi gribot var to ar iespraust kā jociņu !