Kā būt, kad it kā nejūti pamatu sev zem kājām (emocionālā nozīmē)? Kā atrast to atkal?

Laikam jau spēks ir tikai mūsos, no malas to negaidu... No malas mums jau ņem, ja arī dos, mēs nevaram zināt, vai pēc tam kvīti neizrakstīs:)) Zinu, vajag mežonīgu spēku un jaunu apņemšanos, principialitāti un galvenais nezaudēt sevi un nepārkāpt savus principus. Neviens un nekas nav tā vērts, lai TU izpostītu savu iekšējo jūtu pasauli, lai TU zaudētu stabilitāti. Cīnies!!! Tu esi tā vērta, lai dzīvotu un skaisti!!!

zinu cilvēku,bī man kaite tāda,palika man taburetku zem kājām neļāva palikt karājamies-neteikšu tev viņas un manas draudzības vārdā         sameklē spēcīgu cilvēki kam spēks ir vārdos

man pirms 2 mēnešiem bija tāda pat situācija. un man palīdzēja draudzene no kuras es to pat negaidīju - neļāva man raudāt par bijušo, uzmundrināja, smīdināja, vilka ārā no mājas. un šobrīd es viņai esmu pateicīga par to :) un tagad visi man saka ka esmu daudz atvērtāka un brīvāka nekā pirms pāris mēnešiem - tas viss tikai tāpēc ka man līdzās bija ļoti spēcīgs cilvēks ar spēcīgu gribasspēku un neklausījās manā čikstēšanā un neļāva man čīkstēt un palīdzēja tikt galā ar emocijām :))

pakaapies soli uz priekshu..:)

Tu neesi sviestā sagājusi???

Peldi,ja negribi noslīkt,uz krasta pusi,līdz sajutīsi pamatu!Saka,ka slīcējs instinktīvi jūt uz kuru pusi krasts.Daudz spēka vajag un vēlmi izpeldēt!Tev izdosies!