Kā ir ar kaušanos?

Es nekad nemēdzu kautiņā aiziet tik tālu, ka tas otram cilvēkam varētu kļūst bīstami. Ja vēlos kādam ieriebt, tad izvēlos citādākas metodes nekā vienkārši purna atdauzīšanu.

Tad, kad zaudētājs atzīst sakāvi, tad arī pietiek....

Hmm.
A man patīk. :)
Tad, kad viņš jau guļ.

Tas jau ar atkarīgs no cilvēka intelekta līmeņa...
Normāli cilvēki uzkrauj pāris reizes un saprot pietiek, bet ir jau vēl tādas "šaurās pierītes", kuras neaprobežojas vien ar guļošā paspārdīšanu, bet dodas meklēt dēļus un citus palīglīdzekļus...

Kurā ta vietā ir tie punkti?
Sitīšu tik ilgi kamēr necelsies kājās vai neteiks lai es beidzu

Atkarībā no tā, cik daudz cilvēks ir pelnījis, lai viņu dauza. Bet nu kāvusies esmu drausmīgi reti, ja neskaita bērnību, kad katru dienu plēsos ar klases puikām Tās pāris reizes, kad kāvos, tad man pretī bija cilvēks ar līdzvērtīgiem spēkiem un nbija tā, ka šis tikai guļ un es viņu dauzu līdz apnikumam

Nez man kādreiz mācija guļošus nesit :)
Ja atkal neceļas tad  var beigt klapēšanu, bet ar kaušanos tā vai tā problēma stik bērni risina, vinīg ja runa nav par aizstāvību bet parasti jau atrī vis beidzas :D  

Par kādu robežu iet runa? Ar vienu sitienu var nosist!!! Ko tālāk vajadzētu saprast -  līķus nedrīks sist?

he,he parasti kaads meegina izshkirt,vienreiz pat gandriiz mentam iesitu,he labi ka netraapiju toreiz :D

tad kad vinjsh nav speejiigs turpinaaat vai atzizs ka ir vainiigs.