Kā jūs sadraudzējaties ar veiksmi?Vai tā noveļās no gaisa-tieši klēpī?

Esmu novērojis, ka, ja atļaujos smagām domām, ļauju sevi pārņemt stresam, depresijai, tad arī tie veiksmes mirklīši reti un maziņi. Kā sevi pārvaru, sāku domāt savādāk, gaišāk , tad arī veiksme man ir klāt. Bet nu - līdz tam bija tāls un smags ceļš. Bet esmu laimīgs, ka atkal redzu saulrietu skaistumu, mākoņu gleznas. Tad jau viss oki. Cenšos to, ko kādreiz saucu par problēmām, saukt savādāk - par interesantām situācijām. Protams, kad piezvana kaut kāds sviesc no bankas  , kad autiņš nojūk tieši tajā brīdī, kad vislielākā steiga, tajā mirklī rokas nolaižas, mūlis paliek pelēks un Dies pasarg, ja kāds vēl sāks piļīt smadzenes!   Un nedomājiet, ka te viens affigennijs laimes lācis ietutinājies! Sū..u , tāpat kā daudziem ir līdz kaklam un iet pāri galvai un kreņķu pietiek katru dienu! BET DZĪVOT TAK GRIBAS!!!    

reti kad mani apciemo, tadel nezinu no kuras puses vina nak!

baigi slikti.. vinja man iet ar lielu liikumu

man naw tikusi taa laime   

Noveļās no gaisa-tieši klēpī.
vnk iegalvoju sev, ka man viss ir super, un tā arī ir!

Kad tā man ir visvairāk vajadzīga, tad tiešām liekas, ka novēlusies no zilām debesīm