Kā jūs uztverat teiktās replikas par mūsu valsti?

nepatiik kritika, bet tas liek aizdomaaties un labot savus truukumus :))

NĒ! Nostaļģija ir bedīga, skumja ... romantika ir krāsaina - emocionāla ... 8) ...

Man šī diena asociējas ar liekiem tēriņiem konfekšu un citu saldumu iegādei - neredzu jēgu šiem svētkiem. Latvijā viņi nav tādi kā viņiem jābūt un nedomāju, ka tie perdeļi, kas nakts vidū klauvē pie durvīm zin šo svētku patieso nozīmi... vnk māžošanās.

Pagājušajos Halovīnos gan bik pārsmējos - atnāk sīkie: "Saldumus vai izjokosim!!!" "Nu davai, izjokojat" un ar to arī viss prieks sīčiem tika izbojāts... stāv kā mieti un nevar pat 1 vārdu pār lūpām pārspļaut. Būtu mani izjokojuši, dabūtu končas.

Ļoti pozitīvi, viņi māk uzlabot garīgo pat tad ja esi dusmīgs, nu tur nevar nepasmaidīt  

Kā tāds nepārtraukts lidojums melnā tukšumā..
Jeb kādu ģeometrisku figūru - piem., riņķa līniju, kas it kā ir noslēgta, bet tai pat laikā sastāv no bezgalīga skaita punktu.
Patiesībā kaut kur lasīju, ka cilvēka saprāts ir par īsu, lai iedomātos bezgalību.. laikam jau tā ir.

Mammai un tētim kāzu jubileja, opim vārda diena! Protams, ka svētki.
Visas brīvdienas man kā svētki.!    

Tā kā pati sarkstu biežām par latvieša vidējo aritmētisko sarkšanas koeficientu, esmu jau tā pieradusi, ka nevarētu vairs atradināties.. Tāpēc - pozitīvi! :)

ja vislaik dolbii cilveekam no beerna kaajas, ka vinjsh nekas nav ir pilniiga nieciiba un taa taalaak, cilvinjam toch izveidojas izteikti mazveertiibas kompleksi, un cilveeks taa arii dziivee neko nesasniedz. taadaa veidaa var sabojaat cilveekam visu dziivi.

Ja man saka, ka nē - tad nē!