Kā tad tur patiesībā ir?

Ļoti daudz faktoru, kas to nosaka.
Raksturs, gēni/audzināšana, dzīves pieredze/kā tagad modē - psiholoģiskas +kājstarpja un galvas  traumas,  slimības (piem., // trakumsērga, Klaina - Levina sindroms)principi, atļautība, sabiedrība/vide uttttutjp.
Es personīgi neskraidu, bet vnk šad tad stiprinu pārliecību, ka labākas par manējo nav!      (joks -nav tak laika, ircā jāsēž)

Ir dazi cilveki,kas nezin ko isti velas no otras pusites.
Ir tadi cilveki,kam liekas garlaicigi ar vienu partneri ilgstosas attiecibas, mainot partnerus viniem dzive skiet aizraujosaka.
Dazi cilveki uztver saistibas par apgrutinajumu,tapec uzskata,ka but labak brivam bez nopietnam attiecibam.
Es neatbalstu tadu skraidisanu no viena partnera lidz otram,tas boja priekstatu par cilveku un vina reputaciju.

ko teikt ,,maucība,,
nav gatavi nopietnām attiecībām,līdz ko sākas lielākas prasības,atbildība pret otru tā paliek mīksti un ņem pēdu meklējot ko jaunu ar cerību ka tur būss viss vienkāršāk,neprasīs atskaites,uzmanību,atbildību un tt - nekas nav nobriedis,tusiņī,iešmigo un davaj citu dupsīti čamdīt un baudīt-bezmugurkaulnieki

babņiks/mau*ene

tāda daba,vai nevar atrast īsto vienīgo,vai arī vēl nav nobrieduši veidod nopietnas attiecības un grib izbaudīt dzīvi kā brīvi putni!utt...........

Manā draugu lokā tādas mauk*s un plivinātāji nav, toties paziņu, daaaudz.. Es uzskatu, ka cilvēks ir vai nu par jaunu, patīk sekss ar svešiem, gūt jaunas sajūtas vai nu nezin, ko īsti vēlas ne no savas dzīves, ne no tā otrā cilvēka..

Izbauda jaunību, trakulības. Bet pārlieku liela aizraušanās var radīt tādu pieradumu, ka galu galā nebūs nekādas stabilitātes, kur nu vēl normāla ģimene.

Varbūt ko meklē cilvēkā, iespējams kādu jau aizgājušu mīlestību...