Tā tak ir patiesība?

....NEPAREIZI...ne manta, ne nauda cilvēku laimīgu nedara.  Cilvēku laimīgu varētu padarīt apstākļu kopums, kas sastāv no finansiālās neatkarības, spējas realizēt savus sapņus un dzīvot vidē, kura tevi priecē (ģimene,mīlestība,sapratne un saticība un neatkarība no visiem tiem faktoriem, kas veido to smaguma nastu, ko dēvē par problēmām).

Ātrāk vai vēlāk, tomēr k-kad tā nauda un manta apnīk un sāc domāt par otru..

tā jau nu ir,ka nauda un manta cilvēkam ir pārbaudījums,ko daudz neiztur un pazaudē otru

Dzīvu cilvēku sev blakus nevar aizstāt nekādi miljoni!
Protams,naudai mūsu dzīvē ir svarīga vieta,bet,ko līdz nauda,ja nav,ar ko dalīties.

Pārsvarā, cik redzēts, uz īsu brīdi , pēc tam sāk ostīties, kur ta otrs palicies - bet tu-tū - vilciens aizpeldējis.   Tāds sindroms parasti piemīt, kā sak "no vergiem kungos".
Jā, piekrītu, ir tādi gadījumi novēroti. Priekš kam visu laiku vienu un to pašu "smadzeņgrauzi" , ja var atļauties nopirkt uz nakti jebkāda "kalibra" un sabojātības pakāpes.

Ja tu esi  iists vecis tad protams instinktīvi otra puse buus, par to es nesaubos....

kā kuram.

manta tevi daris laimiigu lidz ta sapliisiis un iegadasies jaunu. otrs cilveeks, ja viss sapas, tevi dara laimiigu visu muuzu!

Tad tik gaidi kad kāds pakalpiņš ko putrai piebērs,viņiem jau ne dienu ,ne nakti nav mieraredz,kādi žogi sacelti,kameras...Vai aiz lielās laimes?

ir arī tādi gadījumi, tas gan mazāk attiecas uz jauniem cilvēkiem.
un otrs jau nevar darīt laimīgu, tik uz kādu laiku radīt to sajūtu, ko sauc par iemīlēšanos.
manta un nauda ar nedara laimīgu, vnk dod drošības sajūtu.

Katrs pats savas laimes kalējs.

mana nedarītu, laimīgu, ne nauda, ne pārpāgātība slava, protams lavāk būtu, bet vienīgos ko es vēlos ir mīlestība.

Tā tak ir patiesība? jeb nomasketi MELI ! (think) :D          vai tas ir jautajums! :D