Kā tikt galā ar neizprotamām dusmām?

Nu neko tāpat vien palēnām. Paskaties, kā viss pakārt nociparots - ēdamais, dzeramais, skaņa, bilde, pat gaiss viss caurstrāvots vieniniekiem un nullēm. Ko Tu redzi un dzirdi -  ubej, zarež, rastopči, vzarvi, vijebi, nauda, nauda, nauda  -neesi muļķis, pērc pie mums - viss piesūcināts ar naidu, viss caurstrāvots ar negatīvismu. Jautājums - cik laika Tu pavadi pie neta, tv, cik mežā, sniegos uz ledus, garažā vai savā darbnicā?  
Tavas dusmas ir dēļ Tavas neziņas un bailēm par nākotni, kas tīta necaurredzamā dūmakā. Nav mīlestības, nav mērķu, sāk lēnām zagties šaubas, vai tiešām esmu tik Individuāls, neatkārtojams, un vai mani neņem priekšā kā visu lielo aitu baru.... ar visu individualitāti.. un izgaist man no šis Zemes virsas , tā arī neko neatstājot...   ..un neviena mani neiemīlēs, nenovērtēs, nesamanīs briljanta spīdumu dēļ biezās.... bļoda, kā sāp!  
Nu ko, vieglāk palika?  

Labprāt arī uzklausīšu ieteikumus - cīnos ar šo pašu problēmu (pēkšņi uznāk tādas dusmu lēkmes, ka gribas visu mest pa gaisu un gaudot pret mēnesi).
Varbūt vienkārši.. tā arī darīt?

Tu mūs ienīsti
Izdzer kādas tabļas pret nerviem, a to tālāk sāksi vēl slepkavot, būsi serij veida slepkava. Nē nu nopietni mēģini nomierināties....

sakārto savu dzīvi,tad nebūs par ko ienīst svešus garāmgājējus
nāk pavasaris,meklē jaunas attiecības,vot iemīlēsies un būs visi jauki un pūkaini
mani arī apciemo nesaprotamas dusmu lēkmes,domāju ,ka tas no truluma un ciešanām

Pašlaik Zeme kārtojas un cilvēki arī kārtojas vajag enerģētiskos vingrinājumus taisīt,tad ir vieglāk,pameditēt

Zinu to sajūtu, bet neaizmirsti, ka dusmas, naids tikai tevi ēd no iekšpuses, tikai tu no tā ciet visvairāk, piedod tiem, kas pāri tev darīja, piedod, bet neaizmirsti, lai vairs neļautu sev nodarīt pāri, es pieņemsim biju sācis trennēties austrumu cīņas ( iemāca paškontroli ) .. tas tiešām palīdz, attīstīties gan fiziski gan morāli ierūda cilvēku, bet tieši austrumu cīņas..
No personīgās pieredzes zinu.. piedevis esmu tiem kas man pāri darīja kad biju mazs, bet tagad tas mani stiprāku padarīja, jo vairs neļauju un neļaušu nevienam sev pāri darīt!

Neaizmirsti lielākais ienaidnieks un pretinieks priekš tevis esi tu pats, cīnies ar sevi, kļūsti labāks, attīsti savas fiziskās(spēku, izturību) un garīgās spējas ( drosmi, apņēmību, ticību utt. ) un tad viss būs labi ;)

tev līdzīgi kā man    
ot pilnīgies tevi savā partijā aicināt varētu tagad  

Vizīte pie psihoterapeita!