Vai nožēlo to ko esi izdarījis vai sarunājis dusmās?

nu ja man kaut ko pasaka dusmas tad es neoiedodu,jo zinu ka es dusmas parasti pasaku to ko isteniba domaju tikai saasinati

Salauzis mazu plauktiņu.

Dusmās esmu piekāvusi vienu no saviem bijušajiem - vienreiz ar čaiņiku iesitu viņam pa galvu, un no tā viņam bija asiņaina auss, un citā reizē sasitu viņu ar kurpi, un rezultātā viņam bija zilums pie acs.

Tas ir tāpēc, ka bieži vien cilvēki meklē vainu citos un neredz savus trūkumus, jo vienmēr tā ir vieglāk, nekā atzīt savas problēmas. Ir cilvēki, kuri nolaiž tvaiku uz citiem.

pret dusmām cīnās, baudai ļaujas :)))

220 elektrošoks

nee.. neesmu no tiem civleekiem kas sit durvis, pleesh traukus... ja es bljauju ta es bljauju.. tas ir viss ko varu

Nu neko tāpat vien palēnām. Paskaties, kā viss pakārt nociparots - ēdamais, dzeramais, skaņa, bilde, pat gaiss viss caurstrāvots vieniniekiem un nullēm. Ko Tu redzi un dzirdi -  ubej, zarež, rastopči, vzarvi, vijebi, nauda, nauda, nauda  -neesi muļķis, pērc pie mums - viss piesūcināts ar naidu, viss caurstrāvots ar negatīvismu. Jautājums - cik laika Tu pavadi pie neta, tv, cik mežā, sniegos uz ledus, garažā vai savā darbnicā?  
Tavas dusmas ir dēļ Tavas neziņas un bailēm par nākotni, kas tīta necaurredzamā dūmakā. Nav mīlestības, nav mērķu, sāk lēnām zagties šaubas, vai tiešām esmu tik Individuāls, neatkārtojams, un vai mani neņem priekšā kā visu lielo aitu baru.... ar visu individualitāti.. un izgaist man no šis Zemes virsas , tā arī neko neatstājot...   ..un neviena mani neiemīlēs, nenovērtēs, nesamanīs briljanta spīdumu dēļ biezās.... bļoda, kā sāp!  
Nu ko, vieglāk palika?