Vai dusmās sarunātas lietas ir piedodamas?

nu ja man kaut ko pasaka dusmas tad es neoiedodu,jo zinu ka es dusmas parasti pasaku to ko isteniba domaju tikai saasinati

apvainojos.. >.<

Kā to vērtē. Pati doma, kas dusmās tiek pasniegta, vienmēr ir ņemama vērā. Formu, kā dusmīgā doma tiek pasniegta, vēl ir piedodama.

Ja varbuut peec tam maak veel atvainoties, tad jau buutu ideaali!

tas atkarigs no cilvekiem kas to saruna utt.

tas nav piedodams nekad! var izlikties ka aizmirsi , bet nepiedod nekad!

Noteikti pateiktu(varbūt kaut ko skarbāku), ka neesmu peramais puika, uz kuru var izgāzt dusmas...

nu es tik sapsihojos. veelaak jau paariet.
varbūt.

Ja tas tā bieži, tad protams, ka dusma rauj un cērtu pretī, bet ja dusma kaut cik pamatota vai cilvis pēcāk pārdomā savu uzvedību un atvainojas, ka sabļāvis, tad jau tas ir kaut cik pieņemami un saprotami.

Nūūū, ja cilvēks regulāri uz mani izlādē savas negatīvās emocijas, tad nevaru to piedot, jo netaiso kādam kalpot kā zibensnovedējs.

ja, es apvainojos... bet diezgan ффекш piedodu.. jo pasai ta gadas... biezi vien mes ta iisti nedomaajam to, ko sarunaajam dusmas =]

protams ka apvainojos es tak ar esmu cilvēks

Es laikam tomer neapvainojos, jo tas ir dusmu uzpludums, ka pusis saka, es zinu kad ta nau Inga kas runa..  domaju kad paklausitos un aizmirstu..

Atkarībā no tā ko sarunā...zinu ka pati mēdzu dusmās sarunāt muļķības,un tad gaidu lai piedod,bet no otras puses,no zila gaisa neviens neko nesaka,dziļi iekšā tā ir taisnība ko sarunā dusmās..:)

apvainojos... jo dusmās bieži vien pasaka to, ko patiesībā domā, ko noklusē lai nesāpinātu