Kā var cīnīties ar vientulību?

Nu puika atkal bēdīgs vot.
cik viens priecīgs,tik otrs jau bēdīgs.
pie ta cilvēks pierod,ka ir vientuļš,tas anv nekas jauns.
nu runājot pa tavām runām ja,tām tēmām,neviens jau nav teicis,ka nepatiks.
ir jau kam patīk,bet vot atrodi tādu.
pa tām tukšajām sarunām ja,n utās jau prot visi,tev būtu takā jābūt priecīgam,ka tu tomēr zini vairāk kaut ko par to ko zin tā pagrīde kas atrodas rīgas ielās un dzerstoties klejo.

es tev teikšu tā,ka tu esi vēl jauns, takā tev ir visas iespējas visu mainīt un tas viss ir tavās rokās kā darīt,ko darīt,cik darīt utt  

Izvairīties un cīnīties nav iespējams, ir jāpiēm, jo liktens tev piedāvā laiku pārdomām. Tikai vientulībā nav jānogrimst.

Teikšu atklāti - neko! Man vispār nepatīk vientulība!

konstatē kas un kā rada šo sajūtu, kapēc - jo vairāk gaudīsies un dusmosies, jo vientuļāk paliks - kam gan patīk kontaktēties ar čīkstošu garlaicīgu īgņu
ir cilvēki kam apkārt ir bari tusi utt, bet viņi ir neizsakāmi vientuļi, pat vēl vairāk kā tie kas sēž savā istabā un gaužas ka vientuļi
tikko saprot kas rada šo sajūtu, jo tā ir sajūta, kas darbojas tālāk ar cilvēka prātu - daudz kas paliek savādāks - varbūt pienācis apceres laiks un vajag palasīt labu izglītojošu literatūru?
varbūt tas ir nepadarīto darbu stress vai bailes no nezināmās nākotnes?

tas ir tad kad tev nav ne draugu,ne ģimenes,un pat suņa nav...

protams, ka ir, bet liidz kaadai noteiktai pakaapei.
Kad tu saac mociities domaas par to, ka esi viens un neko vairaak negribas, tad taa jau vairs nav briiviiba.

vientuliiba-
tas ka Tu juuties, kad esi viena ir atkariigs tikai no Tevis, ja Tu juuties slikti par to, ka esi viena un tapec esi nelaimiiga, tad viennoziimigi ta ir sodiiba un pati esi vainiiga ,ja nemaaki komuniceet ar apkartejiem,
bet ,ja esi viena un juuties labi, ka vari izbaudiit briivibu un neviens tev netraucee, vari dariit visu , ko velies un Tev vienalga, ko citi padomas- tad tas ir tikai ieguvums, jo vari laiku veltiit sev :)

Tā ir nemākulība pieņemt citus cilvēkus. Tiklīdz noslēdzies pats, arī citi novēršas  

Zini, jau izcīnījos. Bija tāds posms dzīvē. Murgains. No sākuma pasmagi, bet sāku sevi kustināt, filmas skatīt, tad kaut ko ķimerēties pa garažiņu, tad uz copi aizlaidu, tad pie draugiem šņabi iedzert.. nu tā, apmēram. Tagad jūtos super.
Ikdienā man ir saskarsme visu laiku ar cilvēciņiem un vakarā atnāku noguris, bet gandarīts par paveikto - nomazgājos, paēdu, pasēžu drusku netā un gultā iekšā.