Kā vispār ir pareizi, vai izstāstīt par sevi visu pirms satikšanās ar otru, jeb tomēr pēc satikšanās?

Visu nekad nevajag stāstīt. Pietiks, ja pirms satikšanās tiks pastāstīts tas, kas otram ir būtiski, lai zinātu, vai vispār satikties, vai nē - vecums, ģimenes stāvoklis, pilsēta, no kuras nāc, nodarbošanās, iepazīšanās mērķis u.tml. Privātākas lietas var pastāstīt pēc tikšanās, ja tās būs izdevusies.

Pareizi, nepareizi... tas ir atkarīgs no individuālās situācijas.
Par sodāmību , kredītiem, alimentiem un pārējiem jaukumiem, tikai pēc tam, kad esi jau dabūjis uzsprukt čupurā :D.
Par Austrālijas vecmammas atstāto mantojumu un nekustamajiem īpašumiem - NEKAD!
p.s. nu jā  -daudziem, izņemot stāstījumu, nekā cita vairs nav, tad nedrīkst uzreiz visu pulveri izšaut. Bet labāk nepļurkstēt, bet nodemonstrēt, parādīt reālajā (ja ir, ko).

gan visu labo, gan visu slikto izstāstīt? pavisam visu? bik pa daudz informācijas var sanākt.
pirms satikšanās vajadzētu vismaz tā "garām ejot" pieminēt to, kas varētu tevi potenciāli uztraukt pēc satikšanās un vēlams godīgi atbildēt, ja tev ko jautā.

Man vakar bija pirmā satikšanas un pārsvarā to slikto es stāstīšu nākamreiz, lai nav slikts priekštats

un tai pašā laikā es to izstāstīšu lai nenoklusēt līdz pēdejam brīdim

nez man dabiski sanak but noslēpumainam ja kkas par mani intrese ta uzprasīs un pastāstīsu a taa siikumos neiedzilinos :D uzreiz visu pastastisi nebus intresanti velak sarunaties

NEKAD NEVIENAM PAR SEVI NESTĀSTI VISU!

Atkaīgs -kāds ir otrs.   visu jau nav jāstāsta, nu var visu iztāstīt,    50;50

pareizi ir darit to pakapeniski. mazliet pirms, mazliet pec. un talak piepilinat pa jaunam stastam katru tiksanos

Galvenais ir nesadirst kko nepatiesu. Viss pārējais- pēc tavas gribas.