Cik vispār pareizi ir rakstīt dienasgrāmatu?

Jā, tagad vēl rakstu, vnk pieradusi. :D

dienasgrāmatu kā tādu nē, bet man ir tāda kā pārdomu grāmatiņa kurā reizēm šo to ierakstu, kad uznāk filozofiskais noskaņojums vai kad rodas vēlme atbrīvoties no emociju pārpilnības :)

Es sāku rakstīt pagaišnedēļ, kad domu galvā palika par daudz... Tagad pierakstīts diez gan. Būs piemiņa no šausmīgākās nedēļas dzīvē  

skolā kad mācijos rakstiju jā kas uzdots kurā lapā un t.t  :DDD  tagad ne

bet kā, to tak dod skola parasti...
man vismaz deva skola viņu un nekur nebija jāskrien un jāmeklē pa pasauli.

Ko mocīties tehnoloģiju laikmetā!? tagad taču gandrīz katram ir kāds megapiseļains agregāts , ja kontrastu par maz, izrauj caur fotožopu, galerijā iekšā un dziļi... emocionālus kommentus nenostrebties! :D (joks)
Kādreiz, agrā bērnībā. Pie senču mājām bija dīķis, kurā dzīvoja dažādas radības - zivis, zvēri.. patika aprakstīt, veicu hronoloģiju. Patika būt kopā ar Dabas Pulsu (neveikls teiciens, bet kaarsts taču! skābeklis pelēkai šūnai nepienāk). Pēc tam dīķi nolaida renovācijai, pieraksts izbeidzās.
Iemūžināt.. jā tagad gan retāk,  ir tādi mirkļi, kad var teikt "apstājas laiks un pulksteņi netikšķ vairs" .. bet pieraksts nav vajadzīgs - pēc gadiem, tiekoties ar tiem cilvēkiem (it īpaši ar šņabi un labu zaceni), ar kuriem piedzīvots un/vai atgriežoties tajā vietā, tā brīža izjūtas atgriežas un tas ir atkal viens kolosāls notikums.  Esmu tendēts tos atkārtot reālājā un "odziņa" slēpjas katra tāda mirkļa/notikuma dažādībā/neatkārtojamībā.
Varbūt sirmā vecumā izpildīšu vienu ieceri - kādu laiku atpakaļ man radās  vēme uzrakstīt grāmatiņu, kas būtu lasāma plašai auditorijai. Neteiksim, ka tīri biogrāfija, bet tāds interesantu, smieklīgu piedzīvojumu "izvilkums", sākot no bērnības, skolas, dienesta gadiem (to bija ļoti daudz un tur, ko atcerēties - uj uj - brīžiem nezini, smieties vai  raudāt    -jeb teiksim tā - viena traka traģikomēdija). Nu tā apmēram.

Poļi, viņi tak ir psc.

Neesmu rakstījusi, bet būtu interesanti vēlāk palasīt.. Man ir kladītes un visādas lapiņas, kur es rakstu interesantus citātus, dzejoļus, teicienus u.c. interesantas lietas, bet to nevar nosaukt par dienasgrāmatu..

oi...man bija īpašas attiecības ar matemātikas skolotāju (9.klasē): viņa man mēdza dažreiz vienas dienas laikā aizrakstīt visu nedēļai domāto sadaļu...vislabākais bija - īsti gan vārds vārdā neatceros, bet tas kroņa teiciens bija, ka viņa netaisās mazgāt manas netīrās apakšbikses