Kur var nopirkt prakses dienasgrāmatu?

Es sāku rakstīt pagaišnedēļ, kad domu galvā palika par daudz... Tagad pierakstīts diez gan. Būs piemiņa no šausmīgākās nedēļas dzīvē  

skolā kad mācijos rakstiju jā kas uzdots kurā lapā un t.t  :DDD  tagad ne

dienasgrāmatu kā tādu nē, bet man ir tāda kā pārdomu grāmatiņa kurā reizēm šo to ierakstu, kad uznāk filozofiskais noskaņojums vai kad rodas vēlme atbrīvoties no emociju pārpilnības :)

Poļi, viņi tak ir psc.

Neesmu rakstījusi, bet būtu interesanti vēlāk palasīt.. Man ir kladītes un visādas lapiņas, kur es rakstu interesantus citātus, dzejoļus, teicienus u.c. interesantas lietas, bet to nevar nosaukt par dienasgrāmatu..

tas jau kā kurš uzskata,citam patīk pierakstīt ,jo baidās aizmirst
citam vajag to ,lai sevi disciplinētu,sakārtotu
citam vajag ,lai izliktu emocijas,kuras ar citiem neizrunāt
bet citam nafig tādas

Ko mocīties tehnoloģiju laikmetā!? tagad taču gandrīz katram ir kāds megapiseļains agregāts , ja kontrastu par maz, izrauj caur fotožopu, galerijā iekšā un dziļi... emocionālus kommentus nenostrebties! :D (joks)
Kādreiz, agrā bērnībā. Pie senču mājām bija dīķis, kurā dzīvoja dažādas radības - zivis, zvēri.. patika aprakstīt, veicu hronoloģiju. Patika būt kopā ar Dabas Pulsu (neveikls teiciens, bet kaarsts taču! skābeklis pelēkai šūnai nepienāk). Pēc tam dīķi nolaida renovācijai, pieraksts izbeidzās.
Iemūžināt.. jā tagad gan retāk,  ir tādi mirkļi, kad var teikt "apstājas laiks un pulksteņi netikšķ vairs" .. bet pieraksts nav vajadzīgs - pēc gadiem, tiekoties ar tiem cilvēkiem (it īpaši ar šņabi un labu zaceni), ar kuriem piedzīvots un/vai atgriežoties tajā vietā, tā brīža izjūtas atgriežas un tas ir atkal viens kolosāls notikums.  Esmu tendēts tos atkārtot reālājā un "odziņa" slēpjas katra tāda mirkļa/notikuma dažādībā/neatkārtojamībā.
Varbūt sirmā vecumā izpildīšu vienu ieceri - kādu laiku atpakaļ man radās  vēme uzrakstīt grāmatiņu, kas būtu lasāma plašai auditorijai. Neteiksim, ka tīri biogrāfija, bet tāds interesantu, smieklīgu piedzīvojumu "izvilkums", sākot no bērnības, skolas, dienesta gadiem (to bija ļoti daudz un tur, ko atcerēties - uj uj - brīžiem nezini, smieties vai  raudāt    -jeb teiksim tā - viena traka traģikomēdija). Nu tā apmēram.

Jā, tagad vēl rakstu, vnk pieradusi. :D