Kāda bijis jūsu pats oriģinālākais špiķeris??

Dažkārt mocījos ar mazām sarakstītām lapiņām, kas bija saliktas kur vien iespējams.
Ja kontroldarba laikā bija zināms, ka varēs izmantot kalkulatoru tad parasti sarakstīju špikerus telefonā iekš sms, jo mums ļāva izmantot telefonus.
Atceros kā mana draudzene [arī sola biedrene] reiz mammai sms sūtīja biznesa kontoldarba laikā. Un liels paldies viņas mammai par to 10, ko abas dabūjām

NU es šo lietu praktiski neizmantoju, ja arī izmantoju tad visu kladi kopumā tik bišku aci iemset un viss...
Savukārt maniem čomiem bija labs paņēmiens - šie uz pildspalvām iegravēja formulas un tad uz fiziku devās ar 4-5 pildspalvām :))
P.s. smalks darbs tas bija uz visām 5 kantītēm formulas ar cirkuli iegravēt :))

Nemācēju špikot un vienmēr centos iztikt bez tā...Taču vienreiz mēģināju sabāzt špiķerus zeķēs, lai, mazliet pavelkot svārkus uz augšu, visu norakstītu, neizdevās:) Pasniedzējs tajā dienā cītīgi skatījās uz manām kājām...

Ir bijuši gadījumi, kad rakstījām uz minerālūdens  pudeles etiķetēm un līmējām špikerus uz priekšā sēdošā muguras :D

Arī uz zeķubiksēm tika līmēts un pēc tam ar svārkiem nomaskēts, kā arī mazas, mazas lapiņas, kas tika sabāztas pa visām malām, rakstījām uz rokām, lineāliem un dzēšgumijām.. un vēl daudz ko citu.. ui, ko tik mēs neesam mēģinājuši :)

Nezinu kurš bija orģinālākais.  
Zinu, ka rakstījām uz soliem ar parasto zīmuli. Uz mazām lapiņām rakstījām špikerus, tad tos bāzām iekšā pildspalvās, nu tajās, kuras ir caurspīdīgas. Aiz zeķubiksēm ir likts. Zem svārkiem līmēts, tik pacel svārksu uz augšu.
Meitenes, kurām bija gari mati, parsti tos izlaida un ar skoču ielīmēja špikeru matu iekšpusē.  
Jāāa.. un vēl uz kurpju zoles arī ir rakstīts. Tad sēdi vienu kāju pārkrustojies pāri otrai, un tik zoli paliec uz augšu.
Pirkstu starpas arī izmantotas. No telefona arī ir ļoti viegli špikot.
Tad vēl mēdzu atvērt kladi pareizajā lpp., uzsēžos tai virsū un kad kaut ko vajag, tad tik paver kājas platāk.  
Vēl ir klades ar caurspīdīgiem vākiem, zem tiem tika likti špikeri, un tad zem kotroldarba lapas paliek, tipa, lai vieglāk būtu rakstīt.

+ vēl daudzi citi veidi kā ir špikots.  

uz datora samazini cik var un tev plaukstas lielumā tāds apjoms informācijas būs

špikeri izmantoti reti.
fizikā kontroldarbā formulas sarakstīju uz rokas, bet ķīmjā šis tas bija sarakstīts uz lapiņām, kuras bija džinsu kabatā, bet pēc "izlietošanas" tie pārceļoja uz zābaka stulmu.

Cik nu oriģināli, bet es reiz, gatavojoties kkādam darbam a.skolā, pārkopēju grāmatu tā, ka atvērums ir A5 lapas atvērumā un vnk to noliku prikšā. No tā varēju špikot gan es, gan man blakussēdošā draudzene   

uzraksti uz mazas lapiņas visu ko vajag nošpikot pielīmē pie zeķubiksēm un virsū svārki. tas, protams, meitenēm, un mani neviens ne reizi vēl nav pieķēris

Līneālam aizmugurē uzlīmets špikerīts, vai priekšējam dēdošajam uz krēsla uzlīmēts

es vienmēr sarakstīju maziņas lapiņas un vienkārši saliku viņas penālī. :D

man bija druadzene taad forsha   vinjai bija brunchi liidz celjiem a zem zekubikseem bija formulas nuu un katru reizi kad miedzu ar aci vinja raava augshaa tos brunchus, aaa un vinja seedeeja man blakus protams

Grieķu valodas vārdnīcā ar zīmuli sarakstīju starp vārdiem gramatiku.

telefonā sarakstu melnrakstos, vai vnk kladīti priekšā uz galda....  

rakstu starp pirkstiem. to parasti nekad neviens neievēro! ;)

ēm es sarakstīju uz pupiem formulas :D
Jo šaubijos ka kāda skolotāja vai skolotājs atļausies man paprasīt parādīt krūtis :D:D:D

uz rokas :D
ģeogrāfijas kontroldarbā :D

ai, špikeri tā man bija tāda standarta procedūra - lai man piedod skolotāji, bet ne reizi nekur neko nebiju iemācījusies. kāpēc mācīties, ja var nošpikot. man bija sava špikeru tehnika, tie bija divu veidu, vai nu miniatūrveida, kurus tikai pati varēju izlasīt(nu dažreiz vēl labākā draudzene, ja ļoti iedziļinājās) un tos visbiežāk slēpu piedurknēs, ļoti ērti paslēpt,ja veikli pirksti;  vai arī vai arī ļoti lieli, lieliem burtiem(grāmatas vāka izmērā, vai klades lielumā) - tos nemaz nevajadzēja slēpt - jo skolotājas jau parasti grib ieraudzīt, kur tad paslēpts nelielais špikerītis.
ne reizi netiku pieķerta.