Kāda, jūsu skatījumā , ir laba mamma?

Tāda kāda ir mana - stingra, bet tai pašā laikā neko neliedz, ļoti mīļa un fantastiska.
es pat nespeju viņu aprakstīt - viņa ir vnk super mans vismīļākais cilvēciņš uz pasaules.
viņa saprot mani un palīdz, viņa ir man ne tikai mamma, bet arī draudzene un padomdevēja.
manis un māsas dēļ daudz ko ir upurējusi, lai tikai mums abām nekas netrūktu un tiktu kārotais un ne vienmēr mēs to esam novērtējušas. tai pat laikā ir lietas, ko viņa mums ir liegusi - un tas ir tikai normāli.
bet šodien (pēc Tava jautājuma izlasīšanas) es viņai pateicu Paldies. par to, ka viņa man ir, ka viņa ir tāda kāda ir. abas beigās klausulē raudājām, bet ne jau aiz skumjām - tādēļ ka mīlam viena otru.
viņa ir pati pati labākā

Atceroties savu bērnību, man rūgtums sirdī palicis par to, ka mamma mani visu laiku salīdzināja ar citiem bērniem un klasesbiedriem un izvirzīja man prasību būt labākai par citiem, ko es arī centos darīt, būdama labākā skolniece klasē ar priekšzīmīgu uzvedību. Taču nemitīgā salīdzināšana un kaunināšana par katru pārkāpumu manī iedzina kompleksus, ar kuriem cīnos vēl šobaltdien...

Taču ļoti augstu vērtēju mammas nemitīgās rūpes un uztraukšanos par mani, kas tajā laikā likās kā kontrolēšana un bija pat kaitinoša, taču saprotu, ka tādā veidā mammas cenšas pasargāt savas atvasītes no visa sliktā...

Tāpat arī mammīte vienmēr uzsvēra, ka vēlas, lai es savā dzīvē sasniegtu vairāk nekā viņa, un viņas vēlme jau šobrīd ir piepildīta, jo man ir augstākā izglītība un labs darbs... Saprotu, ka viņa man vienmēr vēl to labāko, pat ja no mana skatpunkta tas tā nešķiet...

Nu nez mātēm psiholoģija savādāka.. bet nu atceros, ka savu tēvu kad pēra īpaši cienīt nevarēja, bet nu ar gadiem, jau saprot.. ko viņš ar to centās panākt un paldies vēl jāpasaka par to pašu

Galvenais nedrīkst izlaist bērnus, kas mūsdienās ir ļoti modē.. "neaizskaramie bērni". Pīpē jau no 6 gadu vecuma, narkotikas, alkohols un cita figņa, zin par savām tiesībām un atbild vecāki, skolā imunitāte, jo lūk savādāk vardarbība. Pa jobli tādiem..

man ļoti patīk pozitīvā attieksme no viņas puses - ja viņa priecājas par to, ko sasniedzu un pati labi jūtas. ļoti-ļoti patīk, ja zinu, ka mājās vienmēr esmu gaidīts viesis, ja mājas ir tā vieta, kur reizēm aizbraukt un atpūsties un uzkrāt jaunus spēkus, lai pēc tam dotos atkal prom. tas stimulē darboties un turpināt iesākto, ja redzams, ka tas, ko daru, patīk arī viņai.

laba māte ir tā, kura bērniem sniedz nepieciešamo, piemēram, siltas vakariņas un tīras drēbes, kas sagatavotas, kamēr bērni ir skolā - taču rosina arī izbraukt kaut kur. laba māte ir tā, kura nekad neliek šķēršļus lietām, kas bērnam nāk par labu - vai tā būtu izmācīšanās līdz vēlam vakaram, vai došanās prom no mājām, lai mācītos labākā skolā.
laba māte tomēr pieturēs bērnus mājās vismaz līdz gadiem 16, pirms ļaus tiem dzīvot projām - lai tie kļūtu patstāvīgāki un prastu rūpēties arī par savu emocionālo labsajūtu, nevis grimtu depresijā, ka pēkšņi tiem kaut kas atņemts. un - laba māte ir tā, kas nevis streso vai lamājas par bērnu nerātnībām, bet gan mierīgi atzīmē - "re, kā mums te sanāk tagad.." - tas jau ir pamats, lai nokaunētos. :> vārdu sakot - savējā māte parasti ir laba :)

Nezinu, ja teiktu kad mana, tad nu padomatu kad visi varbut ta saka, bet tiesham.. Mana mamma ateicas no saviem sapniem musu del, vina darija visu , lai spetu dot saviem berniem visu nepiecieshamo, vel ari sodien vina dara visu lai mums butu labi, aizmirstot par sevi, vina strada fiziski smagu darbu lai gan veseliba vinai to nelau, tikait musu del.. Visu kas vinai ir vina dod saviem berniem, un sevi noliek mala..

No vienas puses ir laba mate berniem, bet no otras puses tas ir slikti, jo vina pavisam ir aizmirsusi par sevi...

nezinu :) biju berniba baigais pai puisitis.. taisiju sudus un dabuju pa dirsu.. ne reizi vien..
vienreiz masinu uzsedinaju  uz kkadas apmales[kkadi 12-13 man bij tad]
reiz naudu nozagu[ar ap to vecumu] tapat dabuju pa dirsu
pat isti neko nevar pateikt.. mammuks tik mani macijis ir, cinijusies ar mani utt...
es to noverteju un viss.. tad protams gribejas darit visu kas prata ienak.. un visa pasaule skita netaisniga.
tad man likas ka mantu truka, naudas u.c. izpriecu.. netruka piedzivojumi..
neka nezinu tad par mammu vispar nedomaju.. bij dumjibas prata.. un prats nesas tikai ko tik atkal sastradat

vienmēr ir pietrūcis vecāku uzmanības, mīļu apskāvienu.
nepatika ,ka māca pamāca - pati vnm atradu savu ceļu. 'Bērnam pašam jātrods savs ceļš kā k-ko izdarīt, nedrīkst to darīt viņa vietā.
pietrūka kontroles no vecāku puses un iniciatīvas.
un nedrīkst 15 gadīgam skuķim ļaut izbraukt puslatviju pie puišiem. Bet jāmāk arī būt lojālam būt pret bērnu.

Man kā bērnam vnm pietrūka kopā pabūšana ar vecākiem ,kopējas tradīcijas.
Kā arī vecāks nedrīkst piekāpties bērnam , jo tā tas var zaudēt autoritāti. Nedrīkst peiļaut ka bērns valda pār vecākiem ar savām kaprīzēm.

nezinu.....man tādas nebij.....

Nav bijis paraugs, no kā īpaši skatīties "labas mammas variantu", bet domāju, ka, pirmkārt, mātei ir jābūt saprotošai un jāprot iemācīt bērniem pareizu dzīves uztveri. Ir vajadzīga arī stingrība, jo tas ieaudzina raksturu. Ne vienmēr ar bērnu jāapietas kā ar jēlu olu.

ja godiigi negribejas isti atbildet uz so jaut., bet galu gala tomer kko raxtu.......atcereties un runaat par to ir samera smagi, neteixim ka mate bija slikta, bet ir tik daudz lietu kas ir tik looti sapejusas un neaizmirstaas!!!! neviens nav ideaals , bet to arii neprasa, vnk. elementaari esi mamma!!!! bet lai ka diemzel no vinas neko neesmu iemacijusies, vina nav man sniegusi nekadus padomus, visu es pati!!! bet lai nesabojatu visu vel vairak , es samierinos kada vina ir un tomer mate vina ir man......

tada kas mak izaudzinat kartigu krietnu caklu skaistu cilveku