Par ko domājat,kad jūs lamā: šefs, mamma, tētis vai vel kāds?

"hm. ko lai šovakar vakariņās uzēd...mamma teica ka būs zupa. Šodien tā kā negribas...pag pag man tur vēl pārslas palika...piens arī ledusskapī noteikti ir..   "
Visbiežāk jau par lietām, kas nav saistītas ne ar to cilvēku, kas mani lamā, ne ar to, ko viņš saka.

Es domāju par to, par ko biju domājis iepriekš.

Es pusi nedzirdu. Esmu iemācījusies laist visu gar ausīm. Tā vieglāk..  

man po**i tie ir tikai vardi

''bļā, cik var teikt vienu un to pašu? es tak to sen zinu, tas uz mani neattiecas, liec man mieru, ļauj gulēt, atslābsti''.
+ dažreiz tiešām gribas teikt-blā,blā,blā...

atkarībā pa ko lamā,par iemeslu wai bez,bet lai kā ar un pa kjo tik un tā ir po     

es tad nedomāju,es izdaru,tā lai viņš(vai tas kas uzdrīkstējās mani lamāt)justos vainīgs

http://bp0.blogger.com/_g4jfQ9COILQ/RwHG3s_jksI/AAAAAAAABz8/li8Ym8-tmpY/s400/chimpanzee.jpg

par to, ka viņi paši pieļauj daudz kļūdu, bet es jau viņus par to nelamāju..

par to ka es neesmu tik slikta.