Kādas ir tavas pirmās atmiņas saistībā ar zobārstu?

daktere ieraudzīja manus zobus un teica, ka tiem ir steidzama korekcija nepieciešama. (neatceros cik biju sīka), ja nelabošu zobus bušu dzīvē nelaimīga, ķip nevarēšu brūtgānus atrast, jo būšu taču neglīta ar tadiem zobiem. Korekciju veicu tikai šogad un visus šos gadus par vīriešu uzmanibas trukumu sūdzēties nevarēju.

Atceros, ka pēc 1. zobārsta apmeklējuma, man mutē bija sakrājušās tik daudz siekalas, ka es nevarēju parunāt. Ar mammu aizgājām uz kafejnīcu un mamma nevarēja saprast kāpēc es nerunāju. Kaimiņiene vēl teica, ka es pēc zobārsta tāda tīri mierīga esmu.   Pēc tam, kad atbrīvojos no siekalām, tad jau smaids atkal atplauka.  

Oi, tās pirmās atmiņas ir jau tik vecas - kā pa miglu atceros, ka mamma mani pavisam mazu aizveda pie zobārsta, man nemaz nebija bail, un zobārste pateica, ka man ar zobiem viss kārtībā.

Izrauts zobs un asins spļaušana pie benzīntanka

Mani sabiedēja viens brēcošs puisītis, kas zobārsta kabinetā bija pirms manis. Tajā reizē tā arī nesaņēmos ieiet. Pēc 2 dienām nācu atkal, bet tad nu kājas trīcēja un zobi klabēja tā, ka i parunāt nevarēju.

Man bija 6 gadi laikam. Atceros to, ka es biju par mazu lielajam krēslam un man bija jāsēž mammai klēpī, lai varētu man zobu sadakterēt. Ļoti sāpēja, raudāju, bet pēc tam man daktere uzdāviņāj kkādu kapsuliņu zaļā krāsā, kur es varēju ielikt savu zobu

Lai arī daktere bija jauka, bail no zobārstiem man joprojām ir nežēlīgi bail  

Jaukas.Bērnībā nebija problēmu ar zobiem, tāpēc zobārsti ir forši

To, ka mani bērnībā 4x no zobārsta kabineta ir izmetuši ārā :D

pirmo reizi pie zobarsta biju ap 13 gadiem, un tad tikai bija 1zobinsh jablombe.

Pat lāgā neatcero, biju tikai vienreiz -piena zobs nekrita ārā, bet jaunais jau blakus nāca šķībi ārā, nācās to izraut. Otreiz gāju atrādīties.
Pēc tam tikai laiku pa laikam eju pie zobu higēnista pucēt zobus - man tie visi ir veseli un bez plombēm

bij bailiigi..laikam asaras..biju mazinjsh ta4u :D

Dusmiiga mamma Un  tik pat dusmīgs zobārsts jo pamatīgi izvedu no pacietības un vnk aizlaidos
pēc tam nekas cits neatlika kā iet vienai, jo visi laicīgi pateica, ka neviens mani nevedīs