Kādos gadījumos tu sev mēdz pateikt: "STOP! Pietiek! - Tā vairs tālāk nevar turpināt!"

tad kad pašai šķiet, ka viss jau ir par daudz - par daudz atpūtas, par daudz spītības, par daudz dusmu utml, kad rodas sajūta, ka kkas ir jāmaina, lai justos labāk, laimīgāk

Laikam jau tas no mums pašiem atkarīgs, cik ļaujam sevi slānīt... Jo vairāk protestējam, jo smagāka kļūst nasta. Laikam jau klusa atkāpšanās un paļaušanās uz kaut ko labāku ir vienīgās zāles pret slogu, kuru mums uzkrauj. Nekliedz sāpē, bet paņem revanšu, pagriez muguru notiekošajam un klusi sev iegalvo: Tas mani vairs neskar! Un notici tam, tad viss arī pierims un beigsies.:))

nju piemeeram attieciibaas,kad man viss ir apnicis,ka nevaru vairs to visu iztureet,tad ir stop!!!! un to es varu izdariit mieriigi!!

Tad kad kautkas tiek paarforseets,piem. vasaraa suucot alinjus kaadas 4 dienas,atskatos,izdariits ir maz un laiks ir vienkaarshi izmiizts pie stuura :)

Kad loceklis jau jēli nodrēzts un uz pārdomām jau velk - vai tik nav laiks jau mainīt pozu

tad, kad pašam rodas sajūta, ka kaut kas ir ne tā, kā vajag.
elementāras lietas un lietu nesanākšanas to norāda, ja pats laikus nesaprotu.

Tad, kad pienācis laiks mainīt pozu!

Tad,
-kad saprotu, ka viss ko es daru ir kā pret sienu,
-ja attiecībās vairs nav mijiedarbības,
-kad saprotu ka tas man nedod nekādu labumu, bet drīzāk ko sliktu.

kad viss ir tiešām apnicis...

STOP, saku tikai tad, kad mans mērķis ir sasniegt, iegūts un izmantots.. tas kļūst neinteresants un tad es prasu, "vai tev to vēl vajag" un parasti atbilde ir "Nē, stop... šoreiz pietiek... atstāj citiem arī kaut ko..".... Tas saucās egoistiskais STOP

mm  kad dzeru..... vienmēr zinu robežu.......

ka kautkur aizbraucu tuset!!!

man taadi gadiijumi nau

Hmm..laikam nav tādu gadījumu.