Kāds bija Tavs pirmais kritiens bērnībā ?

Pirmo gan jau , ka neatceros....    , bet ir bijis traki...es biju pavisam maziņa.nezinu kādi 2 gadi.mājās bija remonts un es aizķēros un ar galvu atsitos pret radiotoriem....vēl ir bijis tā, ka man skapis ir liels uzgazies virsū..un es paliku plaukta vietā...mamma teica, ka tad gan man visi sargeņģeļi stāvēja klāt ..paldies viņiem

kas tad to vairs atceras es tik zinu, ka no koka nokritu..

kritiens pirmais ko atceros bija sāpīgs ka pat aizveda uz slimnīcu un lika šuves    

pashu pirmo? es tak neatceros kaa staigaat saaku.

ja ne pirmais tad viens no kad biju maza bisku noraaavu uz muti veichii uz fliizeem un paarsitu luupu.

neatceros, bet nu dazi puni utt veel tagad ir un reetas uz pakausha

nu neteikšu,ka kritiens,bet uz manis virsū sabruka veca māja

salīmēju spārnus un lidoju pretī saulei bet spārni sāka kust no karstuma(slikta momentlīme toreiz bija),tā es kā akmens kritu...

ceļi apsisti man bija ikdienu,bet atceros kā ar pieri pret trotuāra stūri atsitos, vēl tagad maza rētiņa ir

pirmo noteikti es neatceros ,bet pirmais ,ko atceros ir tas ,ka es skrēju ,apkritu ,smējos un raudāju reizē un brālis par mani smējās. ;D