Kāds ir Jūsu mīļākais izteiciens, Pēc kura jūs atpazīst?

Sh*t kuru izloku visadas formas..

skali noblauties bloda

""sūkā ledu""

un vispār man katrai situācijai ir desmitiem izteicienu...kā sāku plēst,pa gēlai tā visi uz pakaļas apsēžas no rēkas

Vienreiz dusmās pateicu - "Vajag klausīties ar ausīm nevis ar tūpli!"

Neviena satikšanās nav nejauša, neviens acu skats, neviena dvēseles trīsa nav pārpratums - prātā pie sevis šo vienmēr atceros, kad runāju vienu konkrētu cilvēku.

taa vairaak bija saruna...starp mani un manu miiljumu :) un iisteniibaa ta bij kaa anekdote :) bij ljoti smiekliigi pashi ilgi smeejaamies...
nepaarptoie tas nebij striids tas taa miilji bija un neviens no mums to ljaunaa nenjeema :)
es savam mliiljumam: tu esi aazis
vinjsh man: bet tu kaza
es vinjam: bet kas tad ir muusu meitinja?
vinjsh: jeers

Jop cvai drai! (Jop Zwei Drei) :D
Vai arī Jobeni šnobeļi! :D

Gribeet nav kaitiigi,kaitiigi ir dabuut negribot... :D

Problēmu nav, ir tikai situācijas.

Jā, pareizi saprati. Šajā gadījumā "pīlādža bērni" ir sakņu sistēmas dzītās atvases  - auga jaunas daļas. Ja "vecāku" nozāģējam, atvases turpinās dzīvot. Kontekstā TIKAI "jauni bērni" bez dzītām atvasēm, tad tas būtu pavairošanās no sēklām (ogām).
KAUT! Ja piedomā pie šīm skaisti skanīgajām rindām, manuprāt, "baigais sviesc", JO!  - atvašu dzīšana, cik vēroju dabā, vairāk topā ,piemēram, ievām, kārkliem, plūmēm, ķiršiem, bet pīlādžiem tādu tendenci neesmu ievērojis (nestrīdos, viss var būt, retu reizi kādu atvasīti manu, bet neņemšos diskutēt, vai tā ir no sakņu sistēmas vai no nobirušas ogas). Taču klasificēt pīlādzi kā krūmu!?!?!?!? Te kaut kas neiet kopā, cik ceļmalās un uz paša zemes pīlādži, tie ir normāli, sakarīgi, smuki KOKI! Neesmu meža lietas studējis, tamdēļ subjektīvs viedoklis.
Ozolu krūms, kastaņu krūms... ne , ne  - kaut kā neiet kopā. Varbūt kāds hibrīds!?