Kāpēc Tavuprāt cilvēki pēkšņi viens otram uzsmaida?

Jā , par šo tēmu nesen runāju ar kādu gleznotāju, kas savas sesijas izdzīvo Venēcijā, Florencē daudzās citās mākslinieku iemīļotās Eiropas valstīs. Viņš pieminēja, ka mākslinieki, jeb radnieciskās dvēseles atpazīst savējos pūlī. Šo garu saziņa bieži arī aprobežojas ar smaidu, labākā gadījumā ar frāzēm par gaismu, par ziediem , kas uzplaukuši, par sajūtām, vibrācijām, bet allaž kā garām ejot, kā viegli pieskaroties... Zinātnieki sen ir pierādījuši par enerģijas spēku, par biolauku eksistenci, par visu to, ko jūtam bez vārdiem, liekiem pierādījumiem arī no attāluma... Savējie sapratīs.

Man darbā visu laiku sanāk, ieraugot kādu kolēģi, uzsmaidīt, un viņi smaida man pretī.
Man personīgi ir tā, ka jebkura pazīstama cilvēka ieraudzīšana manī izraisa pozitīvas emocijas, ja vien viņš nav man galīgi nesimpātisks.
Bet svešiem cilvēkiem uzsmaidu tad, kad man labs garastāvoklis.

es smaidu visu laiku ta vieglak un patikamak dzivot un varbut kadam no mana smaida klust miligaks orats un vieglak ap sirdi smaids tacu par brivu daliet to visiem

Man netīk staigāt kā rūgušpienam, un ļoti bieži uzsmaidu tāpat vien! Domāju, ka otram no mana smaida iespējams kļūst priecīgāk ap sirdi un rodas darbaprieks! :)

...viens otram iepatiiikas...  

Smaids ir emocijas un ar savu uzsmaidīšanu mēs tās nododam tālāk. Smaids neko nemaksā, tāpēc ir patīkami apzināties, ka ar savu smaidu iespējams esi kādam padarījis dienu labāku.

ai-dazreiz ej vnk pa ielu un gribas uzsmaidiit kaadam...AAAA-ir veel 1 fiicha ko tikai tagad piefiskoju..kad redzu mazus beernus vienmeer nedomaajot uzsmaidu.. :)

ienāk prātā kas pozitīvs, vai arī pats satiktais cilvēks tāds liekas.. :)

Nezinu, bet es smaidu vienmer un visur..

Ja cilvēkams ir labs garastāvoklis, tad viņš bieži, visur un visiem smaidīs, tad cilvēki atsmaidīs pretīm.  

grib palieliities ar izbalinaato redeli.

to var ietekmēt vairāki faktori :)
labs garastāvoklis, savstarpēja pievilcība, ilgs acu kontakts, savstarpēja saprašanās, mīļi vārdi utt. :)