Kāpēc arī karstā laikā nedrīkst pastāvīgi slapināt drēbes ar ūdeni?

auksts ūdentiņš vai aliņš :)

auksts saldejuma kokteilis, vai saldejums ar augljiem, vai jogurts

Esmu dzirdējusi,ka karstā laikā karsta tēja atvēsina, bet cik esmu mēģinājusi izprovēt, man vienmēr licies, ka paliek vēl karstāk!

Atomzemūdene K-141 “Kursk” (skatīt attēlus nr.1 un 2 pielikumā nr.1 un attēlu nr.4 pielikumā nr.2) (projekts No. 949-A-Antej) pēc NATO klasifikācijas ietilpst Oscar II klasē. “Kursk” pieder raķešnesēju Antej kategorijai, kurus mēdz saukt arī par lidmašīnu bāzes kuģu iznīcinātājiem.[1]
“Kursk” tika uzbūvēta 1994. gadā, bet Krievijas Jūras kara flotes sastāvā bija no 1995.gada. “Kursk” bija 154 metrus gara un 18.2 metrus plata.
Iegrime bija 9 metri. Maksimālais ātrums virs ūdens un zem ūdens bija attiecīgi 30 mezgli (~55 km/h) un 28 mezgli (~53 km/h). To dzina uz priekšu 2 kodolreaktori (OK 650–B), 2 tvaika turbīnas (katras turbīnas jauda bija 90 zirgspēku) un 2 septiņlāpstiņu dzenskrūves. “Kursk” spēja iegrimt līdz 600 metriem.
Peldējuma autonomitāte pārsniedza 120 dienu. Štata ekipāža sastāvēja no 130 cilvēkiem. Iespēja dienēt uz zemūdenes nebija kuram katram, bet atlases un dažādu testu laikā īpaši atlasītiem kandidātiem, un iekļaušana ekipāžā uz “Kursk”, uz kuras nakti pārlaidis pats Krievijas federācijas prezidents Vladimirs Putins, bija milzīgs gods.
Korpusam izveidota dubultsiena, kuras starpā 20 cm gumijas slānis skaņas izolācijai.[2] Zemūdenes apšuvumu veidoja divas daļas: tā dēvētais “vieglais” korpuss, kas ir 40 milimetru biezs, un 200 milimetru biezs “izturīgais korpuss”.[3] Viss “Kursk” korpuss svēra 18000 tonnas. Saskaņā ar konstruktoru ieceri ceturtā nodalījuma siena spēja izturēt 40 atmosfēru spiedienu, bet “izturīgais korpuss” pat kodolsprādzienu.
“Kursk” sastāvēja no 9 nodalījumiem (skat. attēlu nr.3 pielikumā nr.1). Pirmais nodalījums bija torpēdu nodalījums. Otrais – centrālais nodalījums. Trešais bija ieroču operatoru nodalījums jeb raķešu palaišanas postenis. Ceturtajā nodalījumā atradās apkalpes kajītes, reaktora kontroles pults. Piektajā nodalījumā izvietoti kodolreaktori. Sestajā nodalījumā atradās palīgierīces, piemēram, saldējamās mašīnas u.c. Septītais un astotais bija turbīnu nodalījumi. Pēdējā - devītajā nodalījumā atradās horizontālo un vertikālo stūru iekārtas.
Glābšanas lūkas bija izvietotas pirmā nodalījuma beigās un devītā nodalījuma sākumā.
Apbruņojumā ietilpa 4 torpēdaparāti 533 mm kalibra, 24 spārnotās raķetes P-700 (“Granit” – katra 10.5 metrus gara un svēra aptuveni 7 tonnas) un 2 lielkalibra dziļumbumbas. Virs pirmajiem pieciem nodalījumiem kopā atradās 12 spārnoto raķešu šahtas.
“Kursk” bija diezgan liela atomzemūdene, ja ņem vērā, ka īsākā no metāla būvētā zemūdene bija tikai 6 metrus gara, bet viena no garākajām atomzemūdenēm ir ASV atomzemūdene “Ohaio”, kura ir 170.7 metrus gara. “Ohaio” virsūdensizspaids ir 16600 tonnas, bet “Kursk” ir 14700 tonnas. Tomēr “Kursk” izskatītos necila blakus “Haizivs” tipa zemūdenei – milzim, kāda ir aprakstīta 1.nodaļā.

Par dziesmu gan nezinu

dzeru tāpat - pārāk auksts dzēriens ir kaitīgs.
kvai atceroties procesu kas notiek ja uz karstām oglēm uzlej augstu ūdeni - smuki nočūkst, tas pats notiek ķermenī.

http://klab.lv/users/meteo_lv/7709.html

Nezinu, kāpēc tas tā ir. Karstā laikā cenšos nedzert degvīnu, jo pēc tam ir ļoti slikti.