Kāpēc bez otras puses ir tik tizli un besīgi?

Es domāji ja ir taisnība ka pastāv dvēseļu radinieki tad var dzirdēt otra domas... =)

Par cik es zinu alfa un betu no galvas, tad  - pat apgriežot lapiņu otrādi, varu to noskaitīt no otras puses arī.

Manuprāt, runa nav par interesi. Cilvēkiem ir tāda pretīga īpašība- viņi nevar piedod, ja kādam, kuru atstājuši aiz muguras, klājas labi. (īpaši, ja pašam ir sūdīgi) Varbūt pieradums,skaudība, sajūta, ka otrs ir tavs īpašums. EGOISMS.

to,lai nebūtu neērtības sajūta un neiestātos mulsinošs klusums,
to,lai būtu patīkamas emocijas pēc kopā pavadītā laika,
to,lai sekotu turpinājums... :)

Neko tādu nesvinu. Lielākā daļa kristiešu izdomājumu (svētku) ir bezsakarīgi un to būtība jau sen pazudusi tulkojumā vēsturē (tai skaitā Ziemassvētki un Lieldienas, kurus labprātāk svinētu tā, kā mana tauta to kādreiz darīja, nevis tā, kā mūsdienu kristīgajā pasaulē pieņemts).

Šantāžisks jautājums!   Un ja nu mana tjip topošā sieva ielūrēs paŗ plecu un teiks: "Un ko Tu te, krupi , urkški, Tu pat miseni izmest nevari, purkškus solījies zem segas neraut, viņš, te, redziet, auditorijas, jaunu meitēnu priekšā gorās, ļurkājās, gatavs kalnus apgāzt, un ar visu Antiņu un zelta jājamo atnest! Joopernij teatr! " :D
Nē, ne no kā daudz, jo man nav čupām tādu lietu, kas traucētu otram cilvēkam.  Nekad neatteikšos no savām sirdslietām/hobijiem. Un galu galā ja jau tas cilvēks ir blakus, tad tāda, kurai tās lietas patīk, vai vismaz neprotestē. Un mani hobiji nav īsti egoistiski - interesanti plašam cilvēku lokam, gan lieliem, gan maziem.

Tad jau acis un ķermenis sāk runāt...tā ka tu nemaz neklusē