Kāpēc cilvēki tīšām padara visu ap sevi nožēlojamu?

Piemēram, nerūpējas par sevi (fiziski, garīgi), nesakārto vidi, kurā dzīvo, necenšas spodrināt savu, tautas un valsts godu, neaizstāv sevi, savas tiesības, piemēslo un lauž to, kas izveidots, lai priecētu acis?
Tiek izteikts, ka pie tā vainīgs slinkums, nevēlēšanās, pesismisms, dusmas, muļķība u.tml. (lieliski attaisnojumi), bet tomēr neaizmirsīs pačīkstēt, ka citi izmanto šādu situāciju un cilvēkus, lai gan paši pie tā ir vainīgi. Čīkst, ka dzīvo mistkastē, ka nekas nav labi u.tml.

Pats labprāt pateiktu pāris skarbus vārdus tiem garīgajiem invalīdiem, kurš regulāri piemēslo manu apkārtni. Pilsētā salika stabiņus ar plāksnītēm, kur bija ielu nosaukumi. Gada laikā vairāk kā puse pazuda...