Kāpēc mīļotais cilvēks nevar apsveikt dz/dienā?

Uztvertu to kā vissūdīgāko dāvanu kas vien var būt!;D

krieviski sakot-sraaats!!!!tad es piezvanu viniem ap 1 naktiii un pasaku paldies ka apsveica dzimeneee!!!!!   

Esmu ar savu vīrieti par to jau runājusi - ja atklātos, ka viens no mums ir neauglīgs, tad mēs turpinātu būt kopā un dzīvot viens priekš otra, jo ne vienmēr veiksmīgu attiecību formula ir tieši bērns. Ja cilvēki ir radīti viens otram, tad viņiem pietiek vienam ar otru, bet ja nav lemts būt kopā, tad arī bērns nespēs palīdzēt...

Bet ja ir spēcīga vēlme kļūt pat vecākiem un dāvāt savu mīlestību un rūpes mazam cilvēciņam, tad vienmēr ir iespēja adoptēt mazuli un mīlēt kā savējo...

Pamest dēļ neauglības būtu ciniski un nodevīgi, jo ja mīl, tad mīl dēļ tā, ka cilvēks ir, nevis dēļ tā, lai viņš radītu bērnus...

Iedomājies, es, ar "dzimtenītes" pudeli un rožu klēpi pieklauvvēji pie tava nama durvīm ....

Lai vienmēr prieks tev sirdi silda,
Lai tavā sejā uzplaukst smaids,
Lai nezini tu tādas dienas,
Kad pāri lūpām laužas vaids.

      

Nav ko lutināt, tādēļ lutinu pats sevi. Tas tā arī varētu palikt... Nav mīlestība priekš manis.  

chupachups katram

jāskatās pēc apstākļiem....,bet ja mīli viņu,tad gan varētu...

Tas ir visideālākais kas var būt!!!

Sāpes ir dažādas,tāpat kā reti kurās attiecībās iztrūkst asaras...
Un tomēr-neesi kājminamais paklājiņš,kur Viņš ikreiz var atstāt savu zābaku dubļu nospiedumus.  
Turklāt ne mums izlemt jūsu abu likteni.

brokastis jau gatavas :))