jūsu mīļotais cilvēks uzzina, ka viņam nevar būt bērni.. jūsu reakcija?--->

Esmu ar savu vīrieti par to jau runājusi - ja atklātos, ka viens no mums ir neauglīgs, tad mēs turpinātu būt kopā un dzīvot viens priekš otra, jo ne vienmēr veiksmīgu attiecību formula ir tieši bērns. Ja cilvēki ir radīti viens otram, tad viņiem pietiek vienam ar otru, bet ja nav lemts būt kopā, tad arī bērns nespēs palīdzēt...

Bet ja ir spēcīga vēlme kļūt pat vecākiem un dāvāt savu mīlestību un rūpes mazam cilvēciņam, tad vienmēr ir iespēja adoptēt mazuli un mīlēt kā savējo...

Pamest dēļ neauglības būtu ciniski un nodevīgi, jo ja mīl, tad mīl dēļ tā, ka cilvēks ir, nevis dēļ tā, lai viņš radītu bērnus...

nu neko, atkriit prezhu pirkshana, un ja kas tad pastaav veel peedeejais meegjinaajums ar maaksliigo apaugljoshanu, un tad veel var adopteet, nu ja galiig nevar bez peikabeem. ja es izraadiitos, tad neko, ja jamai beerni svariigaaki nekaa es, tad jau neko nevar dariit.

o, tad jau var mīlēties neizsargājoties   Bet , ja es viņu dikti dikti mīlētu, noteikti, ka nepamestu, bet kā jau minēja Evisa...dzīvotu vienam priekš otra   Gan jau, ka domātu par adoptāciju....

Sākumā tā arī ir ,ka pietiek ar mīlestību, bet ar gadiem šī doma kļūst par apsēstību. Tā ir problēma un liela. Jo tā nu cilvēks ir iekārtots, ka turpinājumam jābūt un tiklīdz nespējam piepildīt savu galveno uzdevumu, mēs paši savās acīs kļūstam nepilnvērtīgi. Laiks padara šīs attiecības ar vien sarežģītākas. Domāju, ka 99% gadījumu, šīs attiecības beigsies ar šķirtni, ja nu vienīgi var atrast kādu alternatīvu, ko daudzi pari arī meklē gadiem un izmisīgi.

Nu parotras pusites reakciju, nespeshu spriest, bet nu mana butu... Hmmm, noteikti vinu del ta nepamestu, apsvertu iespeju adoptet bernu, bet tad tikait jaundzimusu...

nu nedaudz šokēts....... gribās jau savu atvasi izveidot....... ja man būtu vnk depresija ka es būtu tik nevarīgs bet ja tas būtu mīlotai sievietei.....nu ja ļoti viņu mīlētu varbūt piekristu adoptācijai....

dziivotu tālāk nejau dzīvo dēļ bērniem tie parasti gadās un paši uzrodas

Mīļie-šeit Jūs izsakāt tīru teoriju.....diemžēl:dzīve ir daudz nežēlīgāka.Pēc sava puisēna nāves....vainīgs nebija neviens.....mana pirmā laulība izira,kaut viss bija tieši tā kā jūs šeit rakstāt.Tas bija 31 gadu atpakaļ....un bija citi laiki....un bija mīlestība(es tā domāju).....Notika citādāk.Manā 2 laulībā manam vīram vairs nevarēja būt....5 gadus cerējām ar visām medicīnas iespējām.Jūs vēl šobrīd nespējat iedomāties kā jūtas vīrietis,kad viņam pasaka,ka nevarēs būt tētis.Vispirms viņam-tad abiem laulātajiem.Vienmēr ir pierasts,ka tikai sievietei ir problēmas šajā jomā....Vīrietim ir pilnīgi cita reakcija un izjūtas!!!!!!  CITĀDAS! Tāpēc:nedzeriet,nepīpējiet....kamēr nav ģimene un vismaz viens bērniņš....ja ir kāda veselības problēma.Saku to no tīras sirds.Un mīlestība bez bērniem ir citāda.Es savu vīru mīlēju ar sirdi un dvēseli-nevienu mirkli neļāvu,lai viņš par to šaubītos....Tāāāda nu ir tā dzīvīte.

Mans vīrietis zina, ka es nedrīkstu palikt stāvoklī turpmākos 5 gadus. Viņš pieņem to un šobrīd nevēlas ģimenes pieaugumu.

Nu jā... un es zinu, ka viņš nav neauglīgs.

Es domāju, ka mums būtu ļoti skumigi uzzinot tādus jaunumus. Bet, kas būs tālāk, grūti pateikt.
Visādi var izgrozīties attiecības. Vai nu viss paliks pavisam slikti, jo kādam neizturēs nervi.
Vai arī otra galējība, paliks kopā uz visu mūžu      

Ja, tā būtu..
PTuu..ptuu..ptuu../pārspļauju pār kreiso plecu/
tad Es tiešām neizsakāmi vēlos Savu bērniņu!!Pati viņu iznēsāt un dzemdēt!!!!
Man tā liekas neatņemama dzīves sastāvdaļa!!!!!Nekas nevar būt skaistāks par tiem 9grūtajiem, pārdzīvojuma,piedzīvojumu, izjūtu pilnajiem  mēnešiem!!!!
Un,ja Mana otrā pusīte būtu neauglīga, un Mēs viens otru neizsakāmi mīlētu...Domāju,ka Tam lai ES kļūtu par māmmiņu, nebūtu šķēršļu..
Varētu māklīgi apaugļoties,un taml. veidos....Iegūt viņu!!!
Citiem to nezinot...
Iznēsāt, dzemdēt un tad kopā ar mīļoto audzināt viņu!!
Un.,ja Mana otrā pusīte Mani tiršām mīl, viņa to pieņemtu un priecātos par to=)
+Ja ir miilestiiba Mums pietiek vienam ar otru!!-->nekur nav teikts,ka taa miilestiiba buus liidz muuzza galam...Jebkuraa briidii taa var beigties...!!!Bet Tavs mazulis/beerns Tevi miilees liidz muuzza galam!!Tu vinjam buusi labaakaa/vinja paraugs liidz Tavai peedeejai dienai!!!Un viss iistaako, lielaako miilestiibu vari izjust tikai no taa,kas naacis no Tevis pashas..Kuraa ir Tavi geeni,asinis!!Taas lietas, pirmie vaardi..Kad Tevi nosauc par mammu, saka Es Tevi miilu!!!tas ir,kas taads,kas nav noveerteejams!!Un to nevar aizstaat nekas..

Mūsdienās viss kas ir iespējams. Sākumā šoks būtu, bet nu ne jau tagad, man vēl 16, un pašlaik neuztrauktu tas mani tik ļoti.
Bet pamest es nevarētu tikai dēļ tā.  

es apmekletu arstus cik vien iespejams..skatitos kada butu vinu atbilde..ja apstiprinosa tad pagaidam dzivotu un pec paris gadiem,kad esmu stabili iekartojusies dzive,tad noteikti atoptetu kadu mazuli..

Uuu.. baisi ... noteikti tad adoptētu kādi bērniņu !

Yeah, sex bez prezervativiem :D