Kāpēc reizēm mums šķiet,ka neesi nevienam šajā pasaulē vajadzīgs...

reizēm tā arī varbūt ir. Bet pārsvarā tas ir tāpēc, ka neesi vajadzīgs kādam konkrētam cilvēkam. Par pārējiem tad nemaz neiedomājies.

Kad mūs pārņem pesimisms, grūtsirdība, kad ir problēmas un nesaskaņas, kad kāds tevi nesaprot vai novēršas no tevis, tad liekas, ka nevienam, nevienam tevi nevajag...

Tāpēc ka tā arī ir...

Nezinu kapec, bet man taa ir ljoti biezhi.

ir melnie momenti dzīvē....
Ir raibie,krāsainie
un protams arī patīkamie momenti...
Tas viss ir atkarīgs no cilvēka rakstura un garastāvokļa..kāds ir viņa domu gājiens,tāds i garastāvoklis...
citi iespaido mūsu garīgo,bet ja mēs padomājam tad var visu uzvest atpakaļ uz pareizā ceļa :)

Nav bezcerīgu situāciju; ir tikai cilvēki, kurus ir pārņēmusi bezcerība par šīm situācijām.

man veel nav taa  gadiijies jo katru dienu man liek justies vajadziigai

tapec kad kats kaut ko stulbu pasaka

es nezinu kapeec MUMS taa sķiet..

Uzmācas kaut kāda depresija,kāds varbūt kaut ko pateicis,aizvainojis....

Pasaule ir nežēlīga. Kādreiz Hemingveis ir teicis -'' Pasaule ir skaista, ir vērts par to cīnīties."
Es piekrītu frāzes otrajai daļai. Cīnies!

iespējams saņemam pārāk maz uzmanības no apkārtējiem cilvēkiem!!!  
Bieži vien ja cilvēks jūtas slikti un tajā brīdī nav neviena tuvumā ar ko parunāt, tad viņš domā, ka nav nevienam vajadzīgs!!

tā ir nevis sķiet