Kaada ir juusu attieksme par Bomziem,cilveekiem kas nedomaa par naakotni?

dzīwes sagrauti un sewis iznīcināti-žēl,a žēlot naw ko,paši wainīgi ka grāds% bī labākais izejas punkts sawā redzējumā

Cenšos par viņiem nedomāt.

Reiz uz ielas man luudza naudu maizei, bet es aizgaju uz veikalu un nopirku maizi un devu- tad mani nolamaaja un cauri izsistajam zobam skaniigi nospljaavaas, aizgaaja atmetis ar roku... hmm tada nu ir taa pateiciiba.. es neredzu jegu kalab vinji pastav un mani nebeidz mociit tas, jo gribas vinjiem palidzet,kaut saprotu ka vinji pashi to neveelas.Zinu tikai vienu- ja tu merktieciigi centiisies ko panakt , tas arii izdosies.. taa vien skiet ka vinji sho parunu nezin

vinu problemas nav manas problemas...

Dažiem varbūt vienkārši dzīvē nav paveicies.. Bet lielākā daļa ir bijuši tie, kuri nav gādājuši par nākotni..Laikam cerējuši, ka viss pats atnāks un iekritīs rokās.. Cerība ir muļķa mierinājums.. Citreiz jau žēl ir, bet neviens viņus tur tik zemu negrūda.. Paši nebija cīnītāji un neviens sprungulīti nepadeva..

Viņiem vairs nav spēka domāt par nākotni, viņi ir gājuši grūtiem dzīves posmiem pāri un vienā posmā salūzuši, tāpec ari nonāca tādā statusā,
man vsp. cilvēkus, kuriem nav mājas, ēdiena, kas nav tīri, viņiem nav ģimenes, ir ļoti žēl lai kādi viņi nebūtu, un lai kas ar viņiem nav noticies, tomer katram ir jābūt mazai daļiņai sava uz šīs zemes

pasi wainiigi!iespeeja tiek dota wisiem tik jaaprot izmantot to