Kad Tu biji berns, kas Tev nebija atlauts? (darit, aiztikt, teikt)

Man bija viss ļauts. Kāpēc? Jo nebija jau ko liegt - kas nepiederēja man es neaiztiku, tikai savas mantas, slikti nerunāju, neizrunājos, nekad nejaucos pieaugušo sarunās. Protams nebiju jau tik balta un pūkaina kā izklausās, darīju blēņas arī   tikai man nekad netika teikts un uz manis nekad nekliedza: "Tā nedrīkst", "Tas nav atļauts", dialogs bija vienkāršs - tika izskaidrotas sekas, kas var būt ja tā dara.
Paaugos ... bet tas jau cits stāsts un cita tēma  

tieši teikt to kas nepatīk, jo īpaši vecākiem cilvēkiem (tiem kas nebija ģimene, mājniekiem varēju izteikt visu)
neļāva palikt pie draudzenes pa nakti, iet vienai uz tusiņiem (manā laikā disenes, balles), vienmēr tika sarunāts kāds kas mani pieskatīja
patiesībā augu laikā kad zināja ne tikai tiesības bet arī pienākumus un pati daudz ko sapratu, ko drīkst un ko nedrīkst - man nevajadzēja to visu liet ar karoti, lai saprot, kā tagad - zinam tikai tiesības, bet par pienākumiem klusējam, ka tik nav kaut kas vairāk jāpadara, bet ja ko saka tad necenzētiem vārdiem sprēgā pretīm, radot pret sevi nepatiku un dusmas
lai gan cik piefiksēju, mani senči daudz ko vairāk ļāva, kā citi vecāki - izbaudījām un pietika, jo parasti jau gribas to ko nedrīkst

tur būtu visas ētikas normas. bet tāds spilgts,savādāks piemērs, laikam būtu- "Neaiztiec kaķi ar slapjām rokām.!" :D

nodarboties ar sexu  

braukt ar auto līdz 6 gadu vecumam

teikt pretii

Nelava aiztikt savu masu...vecako...
Nelava pipet, dzert, bija ari noteikts laiks kad bija jabut majas(vispar tagad jau ari ir)
Vispar esmu vel berns taka vel jau bus noteikti lietas kuras nevareshu dariit

vis bija ļauts :) tiku lutināts

Man, kā tas ir tradicionālās japāņu ģimenēs līdz 7 gadu vecumam, bija atļauts viss
Arī vēlāk nebija aizliegumu, bet cītīgi apguvu dzenbudismu
Nu jau ir 16 gadu ilga pieredze, pats varu mācīt citus