Kad jūs vēl sapņojāt (vai vēljoprojām to dariet) par bērniem, kuru dzimumu gribējāt pirmajam bērnam? Kāpēc?

Gribēju meitiņu-ļoti,ļoti! :) Kad paliku stāvoklī, tad puišu vārdus nemaz nedomāju-zināju ka būs meita un viss! :) Vīra vecāki, radi un draugi visi kā viens teica, ka pēc vēdera formas un vēl nez kā būšot puika!Dusmojos es uz viņiem laikam visus 9 mēnešus! Jau pirmajos mēnešos izdomājām vārdiņu Katrīna (un citiem par prieku arī puikas vārdu Alekss) . Kad aizbraucu uz dzemdību namu un tiešām piedzima meita, daudzi brīnījās! kaimiņiene vēl pāris nedēļas pēc dzemdībām vīram jautāja-nu kā nosaucāt dēliņu? vīrs nosmējās un teica, ka meita piedzima!Kaimiņiene biju sašutusi!Viņa nekad nekļūdoties minējumos pēc vēdera formas! Bet nu esmu pārliecināta, ka domām ir liels spēks! :) Domāju par meitu, un gaidīju meitu!:)

Godīgi? Tagad man tas ir gluži vienaldzīgi- galvenais,lai bērniņš piedzimst vesels, jo mīlēts viņš tiks ļoti, ļoti neatkarīgi no dzimuma, jo būs taču MANS bērniņš...  

  Gandriz apjuku tava jautajuma, bet nu vienmer esu gribejusi puiku..

Esmu priecīga esot meitu māte, gaidu znotu laiku. Domāju, ka mums meitenēm būs jautri, jau tagad ir:))

ja jau tomēr, tad laikam jau puiku. lai izaudzinātu par normālu cilvēku, kurš tā arī uzvedas.

gribetu meitinu,bet zinu ka bus puisitis :)

kāda starpība kāds dzimums - galvenais, ka bērniņš