Gadās, ka gribās papiņņāt kā mazam bērnam, bet asaras jāvalda?

Protams,un tas ir tikai cilvēcīgi.....
Ir bijis....
darbā.....Un tad sakožot zobus....saņemos un ciešos....
līdz darba beigām...
tad pēc darba paņemu ko grādīgāku ......
un tad pats no sevis ir iespējams,ka asaras ies pa gaisu.....
Un emocijas pat necentīšos saturēt...

ko tur valdiit, ja gribaas, tad arii jaadara taa :)

Jā, ir bijis tā, ka darba laikā kāds nepatīkams telefona zvans vai ziņa sabojā garīgo, sakāpina emocijas un gribas izraudāties, bet nedrīkst, jo jebkurā brīdī kāds var pieklauvēt pie durvīm.

Nē

ne

njaa,ir gadiijies....darbaa es to katraa zinjaa nedaru...to es daru maajaas,iesleedzos savaa istabaa un raudu....

Nu kā mazam bērnam jav nē...
nu bet šad un tad asara par sīkumiem pāriet pāri vaigam - !!!
Bieži arī filmās nevaru noturēties - jo ja labi aktieri tas vis izskatās reāli ... un tu jūti līdz :)

Es katru vakaru paraudu spilvenaa! :)

proams. tad parasti ciešos līdz tieku līdz vietai kur varu būt viena un kārtīgi izraudāties, izdusmoties :)