Kad tu peedeejo reizi juties patieshaam laimiigs?

Tad,kad piedzima meitiņa-tai mirklī es biju pārlaimīgākais cilvēciņš pasaulē... un patiesībā-joprojām esmu,kad redzu savu bērnu smaidām un iemācamies ikdien ko jaunu (vērojot viņas attīstību).
Un jā-mūzika-tā ir mana stihija! :)

Tas bija sen... 2009. gada jūnijā - es beidzot dabūju autovadītāja apliecību :D Ilgi cīnījos un izcīnīju...un tad es biju gatava lekt vai septītajās debesīs no priekiem :D

Beerniibaa.

Katru reizi, kad pabeidzu/pielaižu kadu paša saķimerēto vai atrestaurēto agregātu. Kad pag.gad saņēmu diplomu (prof.izglītības kursi).

Cilvēka dzīvē neskatoties uz kādu notikumu, patiesi laimīgs ir tikai viens periods, kad viņš ir ne no kā atkarīgs ir vienmēr laimīgs, tā ir bērnība - laiks, kad tu neko nedomā, par neko neuzstraucies, jo zini es no rīta ilgi pagulēšu, pēc tam piecelšos, iziešu ārā uz savu smilšu kasti, gan jau mamma mani atkal atnāks savākt, ievedīs iekšā pabaros, pēc tam atkal iznesīs ārā noliks smiltīs...   
Tas ir laiks, kad vēl nepazīst patieso dzīvi un līdz ar to tevi neskar tās problēmas...
Un tad var teikt, kad tu esi pa īstam laimīgs, bet šitās te laimes, tās jau ir īslaicīgas, viņas atnāk un aiziet, un paliek tikai atmiņā tas laiks, kad notika tas notikums, kas mani uz to brīdi padarīja laimīgu.

Kad izdzirdēju savu mazuļu sirdspukstus.    

šodien ar tevu staigājām pa veikaliem un iegājām izstabā kur var klausīties muziku un ļoti kvalitativas sistēmas, skanēja patīkams vecs queen gabals, vienkarši jutos ideali, nekas nevarēja traucēt, apkart tikai mūzika :)

tas bija vasarā- Anglijā. Viens džeks Vizināja mani, savu brāli un viņa draudzeni ar mašīnu. Es sēdēju priekšā, skanēja skaļa mūzika, ārā bija zvaigžņota nakts un es šīs zvaigznes vēroju pa lūku. Es aizmirsu pilnīgi visu.

Tas bija 5.septembrī, kad mani bildināja mans mīļotais vīrietis :))))))))