Kada tev ir visskumjāka atmiņa no bērnības?

Zobu sāpes.  
Jā, Laimas atbilde palīdzēja atcerēties - riktīgi riebās braukt prom no vectēva un vecmammas. Joprojām nožēloju - vajadzēja palikt! :D

Vienmer loti pardzivoju ,kad vasara beidzas un man bija jabrauc prom no vecmaminjas atpakalj uz riigu :(sedeju autobusa aizmugureja kresla raudaaju un skatijos atpakalj :(

Ne skumja,bet traumatiska- skolā jutos pazemota,jo esmu kreile (bij' laiks,kad visiem vajadzēja būt vienādiem!)!

Bērnība man bija laimīga, pat neatceros neko skumju no tas :)

nevarēju parunāt neatminos kādā vecumā tas notika ap 2 - 3gadi

vecāku šķiršanās.

Skumji ne, bet traumatiski gan -nekad nevarēju par sevi pastāvēt :D

Bija kāds tēva draugs un darba kolēģis, kurš bieži nāca ciemos. Mēs (es ar māsu) viņam bijām iedevuši interesantu iesauku. Tolaik tika iegādāts mūzikas centrs un pirmais disks (tad tas bija "kruti"). Atceros pat diska vāka noformējumu, tagad gan tas vairs nav manā īpašumā, bet diska 8.dziesma asociējas ar šo cilvēku, kurš, diemžēl, no šīs pasaules aizgāja pāragri. Vienmēr, kad skan šī dziesma, atceros viņu un viņa traģisko bojāeju.
Skumjākie brīži bērnībā ir saistīti ar aiziešanu, mani vecvecāki arī aizgāja tad, kad biju ļoti maza.

Nobijos no suņa, pēc tā gadījuma pāris gadus bija kakla skriemeļa nobīde un problēmas ar kakla nerviem. Skolā uzskatīja ka man kaut kas nav kārtībā ar galvu - negribas to atcerēties...

Skumji bija kad mamma ar tēti strīdējās... Un jā, nepatika braukt no laukiem prom, vasaras beigās, jo tad bija jāšķirās no brālēna.. :)