Kapēc smiekli aizmirstas ātrāk nekā asaras?

Asaras izrada emocijas, kas turejusas, bet lauzas uz aru aiz parpilnibas. Bedigas lietas parasti ilgak briest neka priecigas. Ilgak turas un ilgak pargremojas. Priecigas -izsmej un viss.

Nepatīkamais vienmēr paliek ilgā atmiņā. Mēs ilgāk atceramies sāpes, pāridarījumus, ciešanas, nekā prieku, labos darbus, baudu...

Ilgi pastāvēja šī problēma , līdz sapratu, ka eksistē tikai šodiena, brīdis ko dzīvoju, un cenšoties to nodzīvot tā, kā pēdējo mirkli. Maksimāli izdzīvojot visu , ko dzīve piedāvā.

tapec ka dzive ta iekartots, ka sapes sap ilgak neka prieks virmo...

taa nu tas ir iekaartots.diemzheel,nepatiikamaas sajuutas sirsninjaa paliek uz ilgaaku laiku kaa patiikamaakas...laikam jaamaacaas dziivot savaadaak...

Jāpalieto daži antidepresanti, tikai ir kāda problēma - tos izsniedz tikai pret recepti un krietnu naudas daudzumu...

Nepatīkamās sajūtas arī man paliek vnm atmiņā...laikam tāpēc, ka smejos biežāk nekā raudu [skumstu]... un lai visus jautros briizhus atcereetos man smadzenees vietas nepietiktu. :)

dīvains cilvēks esmu - asaras atceros ar baudu, jo zinu ka pagātne ir noiets etaps un tas vairs nekad nenotiksies... man tās nekad nav divreiz likušas skumt.

Nu nez, nez...
Tas laikam kā kuram, es tieši otrādi... =/

Kādu laiku atpakaļ atmiņā dominēja labais.Tagad par  to neesmu pārliecināts.

Man nav tādu īpašu kategoriju atmiņas, kuras atceros visbiežāk ... šad tad ap pustdienlaiku es vairs neatceros ko darīju no rīta - nerunājot par iepriekšējo dienu un atceros tikai spilgtus gadījumus ... un tie var būt smiekli līdz asarām vai pretēji ... kkā jocīgi - uz rudeni ar vien parādās vairāk noskumušu cilvēku un tēmas arī ir bēdīgas, bet tas ir lieki ...

asaras ir sāļas  smiekli saldi

Cilvēks otru cilvēku ar  vārdiem un savu rīcību var savainot dažu sekunžu laikā, bet lai tās rētas sadziedētu ir jāpaiet ilgam laikam .