Kapēc tā notiek?

ārsti ir dažādi, un bieži gadās satikt nogurušo ārstu!

NU nezinu gan vai tiešām ir tā, ka necenšas... Kaut ko jau vienmēr dara, bet jautājums ir tāds, vai pacients aktīvi piedalās šajā procesā... Bet sliktai ārstēšanai arī ir iemesli:

1. Kompensējamo medikamentu ir ļoti maz. Piemēram, Krona slimības slimniekiem tagad ir pieejama iespēja piedalīties pētījumā, kuri jau ir devuši labus rezultāts, taču šie medikamenti izmaksā 200 Ls mēnesī! Vai parasts iedzīvotājs ko tādu var atļauties? Turklāt šādu gadījumu ir daudz, kad cilvēks vienkārši nespēj atļauties šo ārstēšanu.

2. Dārgas izmeklēšanas metodes. Latvijā nemaz nav pati jaunākā aparatūra. Lai diagnosticētu, jāpērk ļoti dārgas iekārtas. Piemēram, viens doplerogrāfs maksā ap 100 000 Ls, kompjūteris maksā aptuveni miljonu. Mūsu valsts kasē vienkārši nepietiktu tam līdzekļu.
Turklāt arī pašas ierīces, kuras varētu izmantot ārstēšanā ir pietiekami dārgas. Mūsu valstī ir divas prioritātes- kardioloģiju un onkoloģija, lielākā daļa līdzekļu tiek novirzīta šajās nozarēs un pārējiem sadala tik, cik ir.

3. Lielākā daļa iedzīvotāju pie ārsta dodas jau tādās stadijās, kurās jau vairs nevar palīdzēt

4. Liela daļa pacientu arī nav motivēti piedalīties slimības ārstēšanā. Te varbūt arī  daļa vainas jāuzņemas ārstiem, kuri diezgan maz komunicē ar pacientiem, TAČU ir tā, ka uz vienu ģimenes ārstu (vismaz manā pilsētā) ir aptuveni 4000 iedzīvotāju. Viņš katram pacientam pēc būtības drīkstētu veltīt tikai vidēji 3-10 minūtes. Domājat, ka šādi var izrunāt visus svarīgos jautājumus, izmeklēt un pārrunāt rīcības plānu? Liela daļa iedzīvotāju arī to tik vien gaida, ka viņiem izrakstīs zāles, tad, kad ārsts saka, ka jāatsakās no alkohola, jādzīvo veselīgāk, neviens jau vairs neklausās.

Bet nu vislielākā problēma ir saskatāma tieši finansējuma trūkumā. Nevaram mēs atļauties ne tādus medikamentus, ne aparatūru. Tam katastrofāli trūkst līdzekļu. Turklāt vel jau ir arī tāds svarīgs faktors, kā atalgojums. Visi labākie speciālisti dodas uz ārzemēm, jo par viņu darbu maksā labāk, nekā šeit LV, tāpāc palikušajiem nav īsti motivācijas strādāt. Domāju, ka ir jāaizmirst par visām mātēm Terēzēm. Nav tāda pasaule, ka var pārtikt tikai no gaisa un ūdens. Turklāt katrs ārsts nomocījies sešus gadus universitātē, kur drā* visos caurumos un vēl izejot rezidentūru ne vienmēr grib muļļāties par sīku atalgojumu.

Tāpēc jāsāk domāt, kā viņiem īstie tiek aprēķināta alga.. Skaties, ka ne pēc pacientu skaita..

Principā visiem patīk nodarboties ar pašārstēšanos, reti kurš apzinīgi profilakses pēc aiziet pie ārsta un tā.