Kas ir ar tiem cilvēkiem?

Iespamošu. :) Godīgi sakot, "pie kājas" kas ir ar citiem cilvēkiem.. nopietni. Mana dzīve nav tik garlaicīga, lai rakātos pa citām un analizēt, kam kur kāds un kapēc gemorojs iemeties!  
Ar tādiem protams!- un nevajag sevi mocīt, tērēt tolerancē utt utjp. -  ja ir pieaudzis, pieskaitāms, rīcībspējīgs, normālu valodu nesaprot - PA RAGIEM! I savu veselību, nervus, enerģiju ietaupīsi, gan laba mācība būs tam - betonpaurim.

Kas nu ar kurējo - ar citu sieva, ar citu mīļākā, ar citu atkal nabadzība un posts.

Mums agrāk laukos bija tāda diezgan liela jauniešu kompānija. Vakarā vienmēr salasījāmies un kā saka "tusējām". Bija viens sīcis, daudz jaunāks par mums, kurš arī vienmēr gribēja būt kopā ar mums. Viņš neīdēja un nelūdzās, bet vienmēr gāja tur, kur mēs gājām. Lai kā arī mēs viņu dzītu prom, pēc kāda laika viņš mūs kaut kā tomēr vienmēr atrada. Tas bija kaitinoši. Visādi mēģinājām iestāstīt, ka viņš tur nav vēlams un, ka viņam vispār jau sen ir laiks iet gulēt, bet viņš nekad neklausīja. Varbūt vienkārši negribēja saprast. Mamma viņam, protams, par to neko neteica, jo mūsu kompānijā bija viņa vecākie brāļi un māsa. Tādiem cilvēkiem galvā ieslēdzas klikšķis un viņi visu dara pa savam, gribot līdzināties citiem. Uz šādiem cilvēkiem reti kad iedarbojas arī tiešas frāzes. Visdrīzāk, ka viņi tās ignorēs. Bet caur puķēm teikt vispār nav jēgas.

ja jau tāds auns,tad nav vērts taisīt  ''ceremonijas''-vai nu sakiet pa tiešo:ej no kurienes nācis..
vai nu pa ''kupri''.............
ir tādi,kas nemaz savādāk nesaprot

nu, gan jau saprot, bet ir kaut kāda tāda motivācija, kas liek paciest nemitīgu atraidīšanu.
mierā tādi neliekas.