Ir dazas lietas
Man piedzimstot nomira mana mamma un mans dvīņu brālis
Pirmo reiz ar suni izgājām pa sētas izeju un ar to pietika, lai Harlows paostītu zookumarīnu zurkām un pēc 3 nedēļām aizietu uz citiem medību laukiem
Dzimstot viens kucēns nāca pasaulē jau miris - labi, ka tas neapdraudēja Feitas veselību
Pirms gada zem 15 trolejbusa riteņiem manā acu priekšā gāja bojā mans darba suns Cēzars
http://irc.lv/photos?id=283547Harlows mira trīs nedēļas, Cēzars aizgāja bojā mienā mirklī - arī asaras manās acīs parādījās uzreiz. Man nācās saņemties, lai suņa ķermeni novāktu no brauktuves.
Izsaucu Līčus un draugus-kolēģus lai viņu aizvestu. Draugi atbrauca ātrāk. Sunim blakus pielika plēvi uz kura viņu guldīt un iecelt mašīnā un gribēja pārvelt no viena uz otru sānu,
bet es to aizliedzu.
Es negribēju, lai viņi redz to, ko redzēju es - to tiešām vairāk nevienam nebija jāredz
Cēzara bojā eja manu acu priekšā laikam tiešām ir mans smagākais pārdzīvojums, pat šobrīz acīs riešas asaras..
Varbūt man izdzēst savu atbildi? Nezinu.. Tomēr..
Cēzara, Harlowa un Čapis piemiņas dēļ to atstāšu - viņi ir tā cienīgi lai tos atcerētos viņi ir daļa no manas dzīves
