Ko Juus darat, kad nevarat iemigt un grozaaties no vieniem saaniem uz otriem?

Protams, runā jau par kopīgo.

Es parīvēju degunu...
Un pamasēju degunu augšdaļā starp ačēm
ja nelīdz tad lai iet AAAApčiiii
a,ko darīt...
Kam negadās????atvainojos....Un viss lieta beigta...
degunam un pašam mierīgāks un labāks prāts!!

Nu ir tādi gadījumi. Cilvēks jūt vai iedomājas ka nav labi un nolemj parakāties... un parasti paliek aizvien nelabāk, apstāties ar nemāk. tas ir tas bēdīgākais šajā procesā, bezjēdzīga plucināšanās.

agraak alinjsh...
tagad reizeem stresscom kapsulas! :))

o ja ir gadijies darba pie galda...)

Ja man ir bijusi smaga diena, tad ilgi nevaru iemigt, jo visu laiku jādomā par to, kas pa dienu noticis.

VIenmēr tā daru.
;D
Esmu viens no tiem cilvēkiem, kurus sauc par atkarīgiem no mūzikas. :]

Uzskatu, ka mīlestība agrāk vai vēlāk atnāk katram.
Tomēr savā ziņā ļoti labi tevi saprotu, nevaru sudzēties par meitenēm, meitenes ir bijušas, attiecības ir bijušas un par meiteņu uzmanību nesūdzos, no meitenēm regulāri dzirdu uzslavas gan par izskatu, gan personību, bet... viss pa tukšo. Vārds mīlestība, viena vienīga tukša skaņa. Pat nekad neesmu izjutis nekādas īstas jūtas pret meiteni. Nekad neesmu sajutis nopietnu siltumu attiecībās ar meiteni.  Starp patiku, nopietnu patiku un jūtām pret otru cilvēku ir gaismas gadi.
Vienmēr bijušas tikai simpātijas kā pret cilvēku vai, ko tur noliegt, ķermeni. Tas arī viss. Nekad neesmu saticis cilvēku, kas man liktu sajusties īpaši. Sāku jau vairs neticēt, ka tāda mīlestība vai vismaz jūtas vispār pastāv.
Pēdējā laikā saņēmu daudz pārmetumu, ka regulāri mainīju ''iekāres objektus'', bet tā padomājot, kāpēc tā tas notika, secināju, ka vairs neuztvēru meitenes kā potenciālās nopietno attiecību otrās pusītes, brīžiem tam vairs vienkārši neticu, uztveru meitenes vienkārši kā meitenes, kurām iepatīkoties varu sev kaut ko pierādīt, laikam to, ka lai arī nevaru izveidot nopietnas attiecības, tomēr lietas būtība nav personībā vai izskatā, bet gan kaut kur citur.
Pluss visam pa virsu esmu sapratis, ka esmu gājis tik tālu, ka jau sāku nopietni sapņot par ģimenes veidošanu, sievu, bērniem.
Tomēr kā jau teicu, agrāk vai vēlāk, savu dvēseles radinieku satiek katrs.

tagad jā. bet no nākamas nedēļas atkal būs ok:)