Ko darīt ,ka pēc neilga laika Tu saproti, ka viņa bija īstā?

Tātad līdz galam vēl kaut ko nesaproti.  
Beidz te serdes plosīt, ja!?

1) nemirstība
2) aiziet "mūžībā" -nomirt
tātad, ar vienu vārdu īstenībā var saprast 2 krasi pretējas lietas :)

Cerība mirst pēdējā. Sirds liek komatu tur, kur prāts jau sen pielicis punktu. Tādi nu tie cilvēki ir.

Tāds, kurš baidās no jebkāda veida atbildības. Te iekļaujas ne tikai bailes atbildēt par savu nesavaldīgo rīcību,  bet arī bailes uzņemties atbildību par savu dzīvi un beidzot spert pirmos soļus tās uzlabošanai.

īsts binārais pulkstenis, kas UNIX taimstampu attēlo bināri: http://dev.softikom.lv/countdown.php
paklanītos cilvēkam, kas reālajā laikā tam varētu izsekot līdzi ;)

kaimiņš!

1.Man, personīgi, tās ir dienas kad ir tāds diezgan pasmags, depresīvs garastāvoklis, vairākas nedēļas no vietas. Līdz ar to, tā es to arī saprotu - kad neko negribās (neskaitot gulēšanu jo miegs mācās virsū visu laiku), apetītes nav, prieku nekur nerodu, ne ar vienu runāt negribās, vēl uznāk tādi kā dusmu uzplaiksnījumi, kas ātri pāriet. Nu kopumā, kad  sabiedrība jeb pelēkā masa cilvēku ir nospiedusi un iedzinusi rutīnā tik tālu, ka galvā iešaujas arī suicīdas domas...
2. Kad nav neviena ar ko dalīties ne priekos ne bēdās - vientulība - līdz ar to nelaimīgs. (varbūt arī iekšējā vientulība)
3. Nu un protams dažādi zaudējumi, kas uz katru iespaidojas savādāk. Kādam zaudēts suņuks var sa*ist visu dzīvi, bet kādam tas nebūs tik svarīgi..
4.u.tt.

nekaa jo ideaalu uz zemes nav!
katram savi + un -.

Būs pantiņš,būs dāvana !Piedošanas un mīlestības laiks !

tad kad pirmo reizi iemiilies tev tas cilveeks liekas ideaals.. bet beigaas jau taa nav..
un vispaar nekas nav ideaals- ne cilveeki, ne dzivnieki, ne lietas nekas