kā tu saproti vārdu - nelaimīgs?

1.Man, personīgi, tās ir dienas kad ir tāds diezgan pasmags, depresīvs garastāvoklis, vairākas nedēļas no vietas. Līdz ar to, tā es to arī saprotu - kad neko negribās (neskaitot gulēšanu jo miegs mācās virsū visu laiku), apetītes nav, prieku nekur nerodu, ne ar vienu runāt negribās, vēl uznāk tādi kā dusmu uzplaiksnījumi, kas ātri pāriet. Nu kopumā, kad  sabiedrība jeb pelēkā masa cilvēku ir nospiedusi un iedzinusi rutīnā tik tālu, ka galvā iešaujas arī suicīdas domas...
2. Kad nav neviena ar ko dalīties ne priekos ne bēdās - vientulība - līdz ar to nelaimīgs. (varbūt arī iekšējā vientulība)
3. Nu un protams dažādi zaudējumi, kas uz katru iespaidojas savādāk. Kādam zaudēts suņuks var sa*ist visu dzīvi, bet kādam tas nebūs tik svarīgi..
4.u.tt.

Oki, vienā teikumā, neklasificējot  grupās, jo es esmu tikai cilvēks un tamdēļ jeburš manis izteikts viedoklis ir vairāk vai mazāk subjektīvs.
Garastāvokļa stāvoklis, kad ne uz ko nestāv.  

Bēdīgs kautko zaudējis,atstumts un nav priecīgs.

nu  vnk nav laimiigs!

kāda bēda gadījusies, īsta vai paša sadomāta, tas nu kā kuram.

Īpašības vārds, kas apzīmē negatīvas sajūtas mirklī, kad nevar atrast nevienu iemeslu par ko priecāties.