Ko jūs ņemat vai ņēmāt uz lekcijām pierakstiem?

Metodes ir dažādas:
1. atkarībā no indivīda
2. No informācijas veida
3. Informācijas apjoma.
-Ja jāmācās dzejolis vai kas tamlīdzīgs, atceros pirmos rindu vārdu burtus, no kuriem veidojas kaut kāds" vārds" . Piemēram, ģeogrāfijā nevarēju atcerēties valstu izkārtojumu Eiropā. Paņēmu šo valstu pirmos burtus , man izvedojās PČURB -Polija, Čehoslovākija, Ungārija, Rumānija , Bulgārija (25 gadi atpakaļ, starp citu)
-mēginu iztēloties doto informāciju dabā, iedziļinos, atrodu interesi (ja vien to var atrast :D )
-ar kaut kādiem salīdzinājumiem, piemēram. Man uztukumā juka tēraudu klasifikācija - pemēram -pēc oglekļa, leģējošo "piedevu" daudzuma.
Tātad - ar mazu C saturu! 0.25%  -mazā šnabja blašķite - 0.25 , ar C saturu (0,6—0,85 % )..bieži literatūrā pielietojas vnk 0,7%  -nu tieši tā - NULL SIEBEN! Tas jau priekš mana vārā organizma ir smagi!     Nu tā, apmēram. Bet vēl labāk, ja blakus ir cilvēks, kas Tev interesant un saistoši to visu lietu izskaidros un apstastīs.
Varbūt vajag sākt ar uztraukuma noņemšanu? :)

Tie zaķi, kas uz Duracell baterijām darbojas, pretojas līdz pēdējam pat aukstā laikā.. :) tie kas uz parastajām, atdodas ātrāk. :):D

Vai nu sēžu un domāju,ko darīt vakarā :)) Vai nu skatos pulkstenī un skaitu minūtes līdz zvanam :))

ai stundās jau ir bijuši nenormāli daudz momentu, sākot ar skolotāju, kas bauroja, ka viņa neatrodas tavā guļamistabā katru reizi, kad kāds nožāvājās. Skolotāju saraudināšanu, psihošanu utt.
ā tad jau slavenais teiciens pēc tam, kad pasaki skolotājai uz veselību... jā es to nevarēju savaldīt un nav vajadzības to vēl vairāk uzsvērt... ai nu tādi jau patiesību sakot ir simtiem...

sodien vai vispaar?njemu,bet no saakuma lauzos ka nevajag,nav par ko utt...:)

oi, tik daudz ka pa to naudu jau sen vareju sev kaut ko derigaku nopirkt :D

Dāvanas paturu, ja reiz dāvāts, tātad mans. Ar lietām ko otra puse pēc šķiršanās atstājusi rīkojos divējādi - ja šķīrāmies kā draugi u attiecības mums līdz pat beigām ir bijušas cilvēcīgas, tad atstāju par piemiņu (protams ja viņam neievajagās), bet ja šķīrāmies kā ienaidnieki, tad es negribu paturēt savā tuvumā neko, kas par to cilvēku liecinātu - visticamāk aizsūtu pa pastu vai izmetu.