Ko jus darat zobarsta kreslaa, lai aizmirstu par sapem?

Censhsos domaat par labaam lietaam... Piemeeram, domaaju par to, kaa atriebtos es zobaarstam, ja vinsh atrastos manaa vietaa un es vinja vietaa! [devil] :D

palūdzu šprici pret sāpēm, nu ķipa narkozi :)

Es domāju: "Tas tūlīt būs beidzies! Vēl tikai nedaudz jāpaciešas!"

tur parasti skan rādio un to arii klausos
tur jau nekaadas saapes nav vieniigi pirmaa šprice un tas arii viss
es tanii briidii iedomaajos ka viss iet uz labu

tas krēsls mani nesatrauc un nebiedē,iesēžos tajā ar sāpošu smaidu bet izkāpju ar njāaa burvīgu atvieglotu smaidu  
nesaprotu kā var bailes iedvest tas krēsls un tie priķendāļi kas rūc un baksta zobus  
ar smaidu pēc smaida

Sāp tikai tajā brīdī, kad iešpricē anestēziju, pēc tam jau neko vairs nejūt.

Parasti paņemu līdzi MP3 ielieku savu mīļāko mūziku un to klausos, tas tiešām palīdz un jau pat nepaiet mirklis, ka viss ir beidzies un varu doties mājās.  

Man vēl nav tādas pieredzes, apmeklēju tikai zobu higēnistu

iepīpēju zāli, tas labi atslābina, kas pa narkozi vēlāk, tu nespēj iedomāties tas gāž no kājām!

neko, ciešos   man par nelaimi tā šprice nepalīdz... tik un tā ļoti sāp... bet nu esmu pieradusi pie visādām mokām, tpc zobuārsts reizi gadā īpaši nebiedē... tas ir pavisam īss mirklis, ņemot vērā, ka pēc tam visu gadu esmu brīva....

es aiztaisu acis un domaaju par plikām meičām :))

Domāju par kaut ko interesantu, un ko vakarā darīšu!

Domāju, kas būtu, ja viņš sēdētu manā vietā un iedomājos, ko tik es ar to urbi nevarētu izdarīt, tad nevaru nepasmaidīt..  

vispār cenšos pie zobārsta neiet, lai nekādas sāpes nejustu - ne fiziskās, ne garīgās.  
urbis varbūt vēl nebūtu tas pats trakākais, bet ja ir šprice vajadzīga...
vienreiz pat noģību pie zobārsta, tāpēc bailes ir vēl paniskākas
brr, šermuļi pār kauliem noskrien iedomājoties