Ko teiksiet par dzejoli?

Labs, emocionāls.
Tikai tā pamatdoma, cik sapratu, Liktenis -  sieviete sarkanā tērpā un pagātnes formā - (labi, ka ne uz visu dzīvi -tas nozīmē, ka Tev ir normāla sava pašvērtējuma latiņa...  
Tā tik turpini. Veiksmi!

Dzejolī ir klišejas, tēli diezgan pierasti, jau agrāk dzirdēti. Dzejolis ir arī grūti uztverams, jo tajā samudžinās tēlu dažādie uztveres līmeņi, un tas nogurdina. Varbūt varētu mēģināt visu pateikt daudz noslēpumaināk, piemēram, tēlu "saldā dzīve" apmainīt pret ko neparastāku, kas to varētu izteikt, piemēram, dzīvi pielīdzināt kādam auglim vai pat gaismai, kas ir salda. Varbūt arī "mīļo smaidu"varētu pateikt citādāk, izvēloties kādu citādāku īpašības vārdu, kas izraisa pozitīvas asociācijas, piemēram, "baltā smaida".  Pozitīvi - dzejolis ir ritmisks, tajā ir krāsas, diezgan spilgta noskaņa. Un vārds "toreiz" ir mulsinošs, kas liecina, ka dzejolis domāts noteiktam lasītājam, kas saprot, par ko ir runa, pārējie paliek vienkārši neziņā.

Piekrītu jums par pēdējām rindām. Tik skaistas Manuprāt šeit ir jāveido divi dzejoļi, jo pēdējās rindas kaut kā atšķiras no pirmajām.
Pats rakstīji??

pēdējās četras rindas dikten tīk  

ja pedejais pants ir ok,pirmaja kautkas bik neskan.

Tu nāci it kā zvaigzne dienā.
Tavs skatiens mani gūstā ķēra.
Es nevarēju teikt ne vārda,
Un dzīve likās man tik salda,
gribējās uz spārniem lidot,
tava mīļā smaida dēļ
atdot visu kas man bija.

Tu uzsmaidīji man tik mīļi,
Kā saulriets smaida vakarā.
Tu toreiz vienīgā man biji,
Mans liktens ģērbies sarkanā.

soorii ka laboju, bet kaa rakstu es , savaa stilaa , man patiik shaadi ;)
ja veelies zinaat dazhus manus dzejoljus raksti privaati ;)

Tiešām ļoti jauks dzejolis  

man likās nedaudz pārāk saldi.. gribētos dziļāku domu - kaut kā sapītu ar to likteni ģērbušos sarkanā varbūt..

skaisti....